'Delfi' pēta: lielākie nodokļu parādnieki ārkārtējās situācijas izskaņā

Pandēmija ir cirtusi dziļu robu dažādu jomu uzņēmumu darbībā, vieniem tā ir būtībā apstādinājusi darbību, otriem – ielikusi platīna spieķus labi ieeļļotā zobratu mehānismā, bet citiem, kas ir izteiktā mazākumā, – pat radījusi jaunas iespējas. Esošo situāciju var vērtēt ar dažādu ekonomisko rādītāju palīdzību, un viens no tiem ir nodokļu parāda apjoma izmaiņas. Interesanti, ka ārkārtējās situācijas izskaņā Latvijā ir bijis mazāk nodokļu parādnieku un arī nodokļu kopsumma ir bijusi mazāka nekā pirms gada, kad tika sagaidīts, ka mūsu valstij ir priekšā dažādas intensitātes izaugsmes gadi. To ietekmējuši vairāki faktori.

Īsi pirms ārkārtējās situācijas beigām Latvijā nodokļu parāds reģistrēts 36 tūkstošiem uzņēmumu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta informācija (VID) par nodokļu maksātājiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedza 150 eiro uz šā gada 7. jūniju. To kopējā nodokļu parāda summa veidoja 574 miljonus eiro, kas ir par 76 miljoniem eiro jeb 12% mazāk nekā pirms gada jūnija sākumā, liecina "Crediweb.lv" aprēķini*. Jāatgādina, ka ārkārtējā situācija Latvijā tika atcelta šā gada 10. jūnijā.

Pirms gada nodokļu parāds tika reģistrēts lielākam skaitam Latvijas uzņēmumu – 38 tūkstošiem, un nodokļu parāda kopsumma veidoja 650 miljonus eiro. Savukārt šo uzņēmumu kopējie maksājumi valsts kopbudžetā veidoja 647 miljonus eiro, un tie nodarbināja gandrīz 127 tūkstošus darbinieku 2019. gadā.

Jau vēstīts, ka šā gada jūnijā finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) vērtēja, ka valsts budžetā ieņēmumu neizpilde šogad varētu būt mazāka, nekā sākotnēji lēsts. "Lielā nenoteiktībā nodokļu neieņēmumus [šogad valsts budžetā] plānojām no miljarda līdz 1,5 miljardiem eiro," sacīja finanšu ministrs. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka piecos mēnešos valsts budžetā ir iekasēts par gandrīz 300 miljoniem eiro mazāk, nekā paredzēts, kas ir labāks rādītājs, nekā tika prognozēts, un liek domāt, ka budžeta ieņēmumu neizpilde šajā gadā varētu tomēr būt arī mazāka par sākotnējām aplēsēm. Valsts budžetā šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 3,9 miljardi eiro, kas ir par 6% mazāk nekā plānots.

Analizējot nozares, kurās ir vislielākais nodokļu parādnieku skaits, tās ir – ēku būvniecība, kurā ir 1433 parādnieki, kam seko kravu pārvadājumi pa autoceļiem ar 1338 parādniekiem un 1117 uzņēmumi restorānu un mobilo ēdināšanas vietu pakalpojumu sektorā ar 16 miljonu eiro parādu. "Creditreform Latvija" informācijas produktu vadītāja Māra Meiere atzīmē, ka uzņēmumiem ir iespējams reģistrēt kavēto nodokļu maksājumu pagarinājumu vai atlikšanu uz noteiktu laiku, un attiecīgi informācija par uzņēmumu netiek publiskota VID administrēto nodokļu parādnieku datu bāzē. Šobrīd tādi ir vairāk nekā 5,3 tūkstoši uzņēmumu.