Latvija, reaģējot uz Baltkrievijā notiekošo, ne tikai iekļāvusi nevēlamo personu sarakstā desmitiem kaimiņvalsts pilsoņu, bet arī steigusi apzināt un pārvilināt Baltkrievijas uzņēmumus, jo īpaši informācijas tehnoloģiju (IT) jomā strādājošos. Kā notiek kaimiņvalsts uzņēmumu "pavedināšana" un kā līdz šim ar to veicies, apkopo portāls "Delfi".
Neilgi pēc protestu sākšanās Baltkrievijā Latvijas amatpersonas nāca klajā ar paziņojumiem, ka ir īstais laiks pārvilināt kaimiņzemes uzņēmumus. Piemēram, iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) iepriekš uzsvēra: ja situācija kaimiņvalstī neatrisināties, Baltkrievijas uzņēmumiem, kas cieš no valstī pastāvošā režīma, ir iespēja savu darbību pārcelt uz Latviju.
"Pagājušā gada jūlijā tika apstiprināti Iekšlietu ministrijas ierosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kas atviegloja iespēju ārvalstu uzņēmumiem Latvijā iegūt Eiropas Savienības Zilo karti, lai veicinātu augsti kvalificētu speciālistu piesaisti," atgādināja Ģirģens.
Savu publisko aicinājumu iekšlietu ministrs īpaši virzīja IT uzņēmumu virzienā. Augusta otrajā pusē arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Uldis Sesks (Liepājas partija) atklāja, ka vēju pilsēta sākusi pārrunas ar Baltkrievijā strādājošajiem IT uzņēmumiem par darbības pārcelšanu uz Latviju.
Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente profesore Signe Bāliņa portālam "Delfi" saka, ka Liepājas domes iniciatīva ir apsveicama, taču šoreiz tā vairāk uzskatāma par labas gribas žestu. IT nozares privilēģija ir iespēja salīdzinoši viegli pārcelt uzņēmējdarbību no valsts un valsti.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
