Foto: Publicitātes foto

Ceturtdien, 8. oktobrī, Rīgā, Strēlnieku ielā uz projekta HOFT (House of flying trees jeb Lidojošo koku māja) fasādes ar helikopteru "AS 350" tika izvietoti koki, informē projekta attīstītājs.

Ar celtniecības pacēlājiem "Heavy Cranes" uz HOFT projekta fasādes speciālām konstrukcijām tika izvietoti 36 koki. Sarežģītais uzdevums tika pabeigts ar helikoptera (speciālisti no "GM Helicopters") palīdzību – divi koki pārnesti uz projekta augšējo stāvu platformām.

Pilsētas un jo īpaši vēsturiskais centrs ir zaudējuši brīvdabas augus un nereti ielās ierobežotās platības dēļ nav iespējams risināt šo problēmu. Mūsdienu arhitekti un ainavu dizaineri projektē parkus, skvērus, dārzus, lai pilsētvidi apzaļumotu, taču blīvas apbūves situācijās tiek izmantoti alternatīvi varianti – dažādas izbūves apzaļumošanai uz jumtiem, balkoniem, terasēm, speciāliem balstiem un piekaramām konstrukcijām.

Lai izvietotu 38 kokus horizontālā plaknē, projekta platības nebija pietiekamas, tāpēc projekta arhitektes Zane Tetere-Šulce ("Open Ad") un Dita Lapiņa ("Kroks") piedāvāja nestandarta risinājumu – izvietot kokus vertikāli pa ēkas fasādēm.

Projektā uz centrālās fasādes, ēkas pagalmā, uz terasēm un papildu konstrukcijām, izmantojot speciālu stiprinājumu sistēmu, dažādos līmeņos uzstādīti skujkoki – ciedrs, kalnu priede, dažādi bonsai koki. Instalācija rada iespaidu, ka koki itin kā aug to dabiskajā vidē – kalnu virsotnēs un nogāzēs.

Projekta attīstītāja kompānijas "R.Evolution" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Zagrebeļnijs teic, ka HOFT koncepcijas realizācija pietuvojusies noslēgumam, visi koki novietoti savās vietās uz fasādes, un pēc diviem mēnešiem ēka tiks nodota ekspluatācijā.

HOFT projektam tika izvēlēti koki ar nelielu augšanas potenciālu, kas pieraduši augt mazā augsnes, mitruma daudzumā un zemās temperatūrās. Tās ir tādas šķirnes kā kalnu priede un melnā pundurpriede. Koki 10–15 gadu tiek gatavoti pārstādīšanai 1 m3 tilpuma podos, tāpēc tie tiek 6–7 reizes pārstādīti, apgriežot un formējot sakņu sistēmu un zaru vainagu pēc bonsai koku principa. Audzētava, kur koki iegādāti, atrodas Vācijas ziemeļos, kur laika apstākļi ļoti līdzīgi, kādi ir Latvijā. Koki jau iepriekš tika atvesti uz Latviju un pērnajā ziemā aklimatizējušies.

"Velve" valdes priekšsēdētājs Kaspars Rokens norāda, ka koku integrācija ēkas arhitektūrā – tā ir jauna pieredze. Tā prasīja gan īstenot koku pacelšanu nepieciešamajā augstumā, gan arī ierīkot automātisku laistīšanas sistēmu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!