120 tūkstoši tonnu kūdras ir ap 10% no kopējā kūdras ieguves apjoma valstī. No kopējā uzņēmuma ieguves apjoma 68% iegūtās kūdras bija frēzkūdra, savukārt 32% – grieztā sūnu kūdra. Eksporta apjoms šogad, neskatoties uz sarežģīto pandēmijas laiku – salīdzinājumā ar pērnā gada 11 mēnešiem palielinājies par 15%. Pavasarī, nemainoties līdzšinējiem eksporta apjomiem, pandēmija mainīja eksporta struktūru – uz laiku apsīka eksports uz Rietumeiropu, bet to kompensēja eksporta pieaugums uz Āzijas valstīm. Uzņēmuma apgrozījums šī gada 11 mēnešos sasniedzis 20 miljonus, kas ir par 18% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.
Uzņēmumā norāda, ka būtiski, ka nozare pandēmijas laikā nepārtrauca darbību un līdz ar to cilvēkiem tika nodrošinātas darba vietas ar stabiliem ienākumiem, tajā skaitā jauniešiem, kuriem brīvlaikā bija iespēja strādāt un kopumā strādājošo skaits nesamazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.
"Laflora" nomātajā Nīcgales kūdras purvā Daugavpils novadā tika turpināta iesāktā attīstība, nodarbinot 60 cilvēkus sezonā. Jaunās kūdras pārstrādes rūpnīcas būvniecības tālākie attīstības plāni šobrīd ir saistīti ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda ietvaros plānotajiem nozares modernizācijas līdzekļiem. Ameriks uzskata, ka tieši Latgale ir reģions, kur nepieciešamas šīs investīcijas un valsts atbalsts. Ja būs simtprocentīga pārliecība par nozares nākotni, tad varam plānot investīcijas. Cerību vieš šogad pieņemtās Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādnes, kas sniedz prognozējamību nozares dalībniekiem līdz 2030. gadam.
Kopumā "Laflora" šogad veikusi investīcijas 1,5 miljonu eiro apmērā uzņēmuma attīstībā Latgales un Zemgales reģionā – gan ieguldījumos infrastruktūrā un ražotnes paplašināšanā, gan arī tehnoloģisko procesu uzlabošanā un tehnikas iegādē un modernizēšanā.
Purvkopības koncepta ietvaros "Laflora" turpinājusi atjaunojot Kaigu purva platības, kurās pārtraukta kūdras ieguve, jo palicis vien enerģētikai derīgais kūdras slānis. Šogad izveidotas priežu un melnalkšņu plantācijas 20 hektāru platībā. Tāpat paplašināti izmēģinājumu lauki ar jaunām paludikultūrām – kalmēm un skalbēm, kā arī dekoratīvajām kultūrām – viršiem un rododendriem, – kopumā 15 hektāru platībā. Kopējā rekultivētā Kaigu kūdras purva platība pārsniedz 230 hektārus.
Purvkopības koncepts šī gada laikā transformējies līdz zaļās industriālās zonas izveidei, kas būtu Zemgales reģiona nozīmes projekts ar vairāk nekā 120 jaunām ilgtspējīgām darbavietām. Primārais zonas projekts ir "Laflora" vēja parks ar 90 MW jaudu, kas gada laikā spētu saražot 5% no kopējā Latvijas elektroenerģijas patēriņa. Vēja enerģiju plānots izmantot uzņēmuma pašpatēriņam kūdras ražotnē (900 MW), tam seko papildu attīstības projekti – siltumnīcu kompleksu būve koku stādu, kā arī dārzeņu un dekoratīvo stādu audzēšanai, inovatīvu ražotņu ar augstu energoietilpību un pievienoto vērtību piesaiste (20 hektāru industriālās zonas infrastruktūras izveide, nodrošinot ar "zaļo" enerģiju), inovatīvu un augstās tehnoloģijās balstītu bioekonomikas produktu ražošana, energoietilpīgu klimatneitrālu produktu ražošana, atjaunīgā tīrā ūdeņraža ražošana no "zaļās" enerģijas, ko plānots izmantot Jelgavas un novada transporta sistēmā, kā arī iecerēts veidot kūdras demonstrācijas centru.
Šobrīd plānotās investīcijas sasniedz apmēram 170 miljonus eiro, un industriālās zonas izveides termiņš būtu līdz 2025. gadam. Ar industriālās zonas izveidi "Laflora" plāno kļūst klimatneitrāla līdz 2030. gadam.
"Laflora" vēja parka ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra būtu jānoslēdz 2021. gada pirmajā pusē, kas ir šī brīža plāns.
"Laflora" apsaimnieko kūdras purvus 1993 hektāru platībā. 2020. gadā kīdras ieguves apjoms sasniedzis 120 000 tonnu (2019. gadā – 105 000 tonnu). Investīcijas uzņēmuma attīstībā 2020. gadā bija divi miljoni eiro (2019. gadā – 1,73 miljoni eiro). Šā gada 11 mēnešos nodokļos uzņēmums samaksājis 3,2 miljonus eiro (2019. gadā – 3,2 milj. eiro).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
