Foto: DELFI
Privātpersonām un uzņēmumiem Latvijā Covid-19 pandēmija sākumā strauji apstādināja aizņemšanos. Visi pārdzīvoja pirmo vilni, un tad parādījās optimisms, piemēram, jūlijā uzņēmumu jaunajos aizņēmumu darījumos pat tika pārsniegti iepriekšējo gadu rezultāti. Tagad atkal līknes vektors ieņēmis virzienu uz leju. "Kredītinformācijas biroja" (KIB) valdes loceklis Intars Miķelsons atklāj, kā kreditēšanas tirgū pavasara pirmais vilnis atšķiras no tagadējās situācijas. Turklāt janvārī stāsies spēkā jauni noteikumi, kas uzliek par pienākumu visiem kreditētājiem ziņot savus datus biežāk. Tāpat gaidāms, ka pēc licences maksas pieauguma nebanku kreditētājiem, varētu samērā būtiski samazināties nozares uzņēmumu skaits.

Parādu apjomam nefinanšu nozarē (visi tie, kuri nekreditē – slimnīcas, apsaimniekotāji u.c.) ir interesanta tendence. 2019. gadā parādnieku skaits lēnām samazinājās (griezumā pa uzņēmumiem, kuri ilgtermiņā ziņo datus KIB), arī šā gada pirmajā ceturksnī bijis samazinājums – apmēram par 20%. Miķelsons teic, ka iemesli precīzi nav zināmi, bet var būt vairāki varianti. Pirmais, tie bija mazi parādi, kuri traucēja aizņemties, rezultātā parādnieki norēķinājās ar saviem kreditoriem par šiem parādiem. Summu ziņā nebija lielas izmaiņas, bet parādnieku skaita ziņā bija samazinājums. Otrais, parādi tika cedēti.

"Bet, ņemot vērā, ka parādnieku skaits samazinājās un vienlaikus summu samazinājums bijis ļoti neliels, sliecos tomēr uz pirmo variantu," atklāj Miķelsons. Tādā veidā KIB datu bāzē uz 2020. gada otro ceturksni tika sasniegts vēsturiski mazākais parādnieku skaits. Pēc tam parādnieku skaits sāka palielināties un gandrīz sasniedza to pašu apjomu, kas bija 2019. gada pēdējā ceturksnī.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!