Foto: LETA/F64/DELFI/Publicitātes foto
Neskatoties uz pandēmijas ierobežojumiem, pērn pašmāju ražotāji un tirgotāji kopumā spēja uzlabot eksporta apjomus, dažos mēnešos sasniedzot pat jaunus rekordus. Cita situācija vērojama importa pusē – vairākās ārvalstīs tika pieņemti dzelžaini ierobežojumi un dažās nozarēs nācās slēgt rūpnīcas izejmateriālu trūkuma dēļ. Arī Latvijas iedzīvotāji uz laiku neziņas ietekmē atteicās no atsevišķiem pirkumiem. Tagad, augot vakcinēto skaitam, nākot vasarai un samazinoties saslimstībai, preču importa apjomi Latvijā atkal sāk augt, pat ar uzviju. Līdz ar to portāls "Delfi" vērtē, kā 2020. gadā ir veicies Latvijas lielākajiem importētājiem, pamatojoties uz top 100 sarakstu, ko pēc portāla lūguma izveidojusi Centrālā statistikas pārvalde. Dati liecina, ka pērn pandēmijas ietekmē sarucis kopējais importa apjoms, un to apstiprina arī lielāko importētāju top 100 saraksts.

Kamēr preču eksports pērn un šogad spēja sasniegt rekordus atsevišķos mēnešos un kopumā pandēmijas gadā pieaugt par 2%, sasniedzot 13,20 miljardus eiro, importa apjomi 2020. gadā ir sarukuši. Preču imports pērn samazinājās par 5% līdz 15,14 miljardiem eiro, tādā veidā uzlabojoties Latvijas ārējās tirdzniecības bilancei. Tomēr 2021. gadā tendence ir mainījusi vektoru, un importa apjomi ir sākuši augt. Tā šogad pirmajos četros mēnešos uz Latviju importētas preces 5,3 miljardu eiro vērtībā, bet 2019. gadā – 5,1 miljarda eiro apmērā. Līdz ar to salīdzinājumā ar 2020. gada aprīli ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā samazinoties no 48% līdz 46%.

"Imports aprīlī gada griezumā ir audzis par 45,7%. Latvijas importētajām izejvielām cenas ir svārstījušās vēl krasāk nekā rūpniecības precēm. Piemēram, degvielas importa cenu kāpums gada laikā mērāms reizēs, dažādu metālu cenas kopumā ir aptuveni divkāršojušās. Tirgotāji saņem ziņas par patērētāju "mošanos" un steidz pildīt noliktavas, bet ražotāji ieklausās tirgus signālos par ražošanas jaudas nepietiekamību. Preču importu turpmākajos mēnešos veicinās minēto procesu attīstība, kā arī pakalpojumu eksporta pieauguma atjaunošanās," prognozē bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Savukārt Latvijas Bankas ekonomists Guntis Kalniņš atgādina, ka preču importa vērtība 1. ceturksnī palielinājās lēnāk, ko ietekmēja traucējumi importā no Apvienotās Karalistes saistībā ar muitas procedūru ieviešanu pēc "Brexit", kā arī joprojām zemais transportlīdzekļu importa apjoms. Savukārt pakalpojumu importu, līdzīgi eksportam, nomāca braucienu un gaisa satiksmes stagnācija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!