Aizdomīgu naudu un izvairīšanos no nodokļiem biedrībās mazinās, daļai liekot pārreģistrēties par SIA

2019. gada vasarā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa paziņoja, ka Latvijā nereti personas nelikumības piesedz ar filantropiju un ziedojumiem nevalstiskajām organizācijām. Tobrīd viņas vadītajai iestādei jau bija aizdomas, ka slēgtajā "ABLV bankā" bija ap miljardu aizdomīgas naudas. Dažus mēnešus vēlāk FID iesaldēja arī ABLV akcionāru dibinātā labdarības fonda naudu.

Lielas summas fondam "Novum Riga Chartable Foundation" (iepriekš "ABLV Charitable Foundation") bija ziedojušas ofšoru valstīs reģistrētas firmas – piecu gadu laikā ap 400. Fonda ziedotāji bija saistīti ar "Lukoil" būvniecības projektiem Uzbekistānā, prokremlisko Ukrainas naftas magnātu Serhiju Kurčenko, naudas atmazgāšanas krimināllietu Ukrainā, skandalozo Moldovas miljarda zādzības shēmu. Lielākā daļa labdarībai veltīto ofšoru miljonu bija paredzēta Skanstes rajona attīstībai, lai gan fonda zināmākie labie darbi bija palīdzība Zolitūdes traģēdijā cietušajām ģimenēm, dzirdes aparātu iegāde bērniem, atbalsts kultūrai.

Nevalstiskā sektora kopējie ieņēmumi veido ap pusmiljardu eiro gadā, liecina nacionālais naudas legalizācijas un terorisma finansēšanas risku ziņojums. Tikai aptuveni desmitā daļa ieguvusi sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas nozīmē augstākas atklātības prasības un lielāku uzraudzību no Valsts ieņēmumu dienesta puses. Ap 90% pat nav norādījuši savu darbības jomu. Biedrībām nav īpašnieku, arī to valdēm likuma priekšā ir mazāka atbildība nekā uzņēmumu vadībai.