Dzīvokļu īpašumu tirgū Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme nav vērojama, un dzīvokļu cenas nesamazinās, informatīvajā ziņojumā valdībai "Par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu" šādu nostāju pauž Tieslietu ministrija (TM).
Pandēmijas izraisītā krīze un tās izplatības ierobežojošie pasākumi pirmreizēji tika ieviesti no 2020.gada 12.marta līdz 2020.gada 9.jūnijam. 2020.gada vasaras mēnešos ekonomikā iezīmējās stabilitātes pazīmes un kopējais noskaņojums caurmērā bija pozitīvs līdz septembrim, kad aizsākās pandēmijas "otrais vilnis". Kā atzīmē TM, nekustamā īpašuma tirgus funkcionē ciešā kopsakarībā ar notiekošajiem ekonomiskajiem procesiem valstī.
Valsts zemes dienests ir izvērtējis Covid-19 pandēmijas izraisītās ekonomiskās krīzes ietekmi uz nekustamā īpašuma tirgu, balstoties uz nekustamā īpašuma pirkuma - pārdevuma darījumu datiem par laika periodu no 2019.gada 2.jūlija līdz 2021.gada 31.augustam. Šajā laika periodā kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma tirgus datu bāzē reģistrēti ap 120 000 darījumu.
Kopējās darījumu skaita izmaiņas 2019.gadā un 2020.gadā ir vērtējamas kā nebūtiskas, uzsver TM. Tomēr 2020.gada griezumā iezīmējas lielākas darījumu skaita svārstības - īpaši no februāra līdz aprīļa vidum, kad nekustamā īpašuma tirgū bija vērojams straujš darījumu skaita kritums. To esot izraisījusi vispārējā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās valstī pandēmijas dēļ, apjukums iedzīvotājos, kas savukārt izpaudās nogaidošā pircēju un pārdevēju attieksmē. Tāpat izsludinātā ārkārtas stāvokļa dēļ bija apgrūtināts īpašuma reģistrācijas process, ko izraisīja zemesgrāmatas darbības pārkārtošanās - klienti netika apkalpoti klātienē.
Pēc pirmā ārkārtas stāvokļa beigām nebija vērojams darījumu skaita samazinājumam proporcionāls pīķveida skaita pieaugums, tas drīzāk atgriezās iepriekšējo mēnešu līmenī. 2021.gada janvārī un februārī redzamais darījumu skaita straujais kritums ir saistāms ar zemesgrāmatā reģistrētu datu pievienošanas procesa gaitu tirgus datu bāzei, kas notiek ar zināmu laika nobīdi. Šī gada martā darījumu skaits strauji pieauga, bet turpmākajos mēnešos novērots neliels darījuma skaita samazinājums. 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos salīdzinājumā ar tādu pašu periodu 2019.un 2020.gadā, kopējais darījumu skaits ir pieaudzis par aptuveni 10%.
Teritoriāli izteiktākas darījumu skaita izmaiņu svārstības ir vērojamas pilsētās un blīvi apdzīvotajās teritorijās, savukārt nenozīmīgi pieaugumi ir teritorijās, kur parasti ir vērojams mazs darījumu apjoms. Iespējams, ka šādas teritoriālās izmaiņas ir veicinājusi arī darba vides pārkārtošanās - attālinātā darba iespējas.
Ārvalstnieku aktivitātē 2020.gadā novērota darījumu skaita sarukuma tendence, ko, visticamāk, veicināja uz laiku ieviestie ceļošanas un valsts robežu šķērsošanas nosacījumi, kā arī nogaidošā pircēju attieksme. Kopumā ārvalstnieku veikto darījumu skaits 2020.gadā samazinājās par 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gadu, bet 2021.gada pirmajos astoņos mēnešos ārvalstnieku veikto darījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gada atbilstošo periodu, ir pieaudzis par 24%, un tas ir ļoti tuvs 2019.gadā šajā periodā notikušo darījumu skaitam.
Savrupmājām ar lielākām platībām jau pirms pandēmijas sākuma tika novērotas cenu svārstības, zemāko punktu vairākos reģionos sasniedzot pandēmijas sākumā. Turpinoties pandēmijai, gandrīz visos plānošanas reģionos, izņemot Latgali, vērojama neliela vidējo cenu pieauguma tendence, šobrīd cenām jau pārsniedzot 2019.gada otrā ceturkšņa līmeni.
TM informatīvajā ziņojuma uzsver, ka pandēmija nav radījusi samazinošu ietekmi uz darījumu skaitu ar lauku grupas zemēm. Darījumu skaita dinamika pa reģioniem ir bez krasām svārstībām ar tendenci palielināties, atbilstoša teritorijām un īpašumu skaitam. Raksturīgi, ka tieši katra gada ceturtajā ceturksnī veikti visvairāk darījumu.
Arī 2020.gada ceturtais ceturksnis nav izņēmums, kad sasniegts lielākais darījumu skaits pēdējo četru gadu posmā. Skaitliski lielāka nekustamā īpašuma tirgus aktivitāte ir vērojama Vidzemē un Latgalē, kuras pamatā ir lielais darījumu skaits ar meža zemi vai lielu meža zemes īpatsvaru tajos. Savukārt zemāks kopējais darījumu skaits ir novērots Zemgales reģionā, kurā ir ļoti augsts pieprasījums, bet vienlaikus mazs piedāvājums. Vairāk kā puse darījumu tiek veikti ar īpašumiem ar lielu meža un pārējo zemju īpatsvaru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
