Foto: DELFI

Šī gada sākumā pie valsts enerģētikas uzņēmuma "Latvenergo" stūres stājās jauns vadītājs – Mārtiņš Čakste. Pirmajā intervijā portālam "Delfi Bizness" Čakste atklāj savu redzējumu par "Latvenergo" turpmāko attīstību, potenciālajām vietām vēja parka kopprojektam ar "Latvijas Valsts mežiem", kā arī Krievijas iebrukuma Ukrainā ietekmi uz pašmāju energotirgu.

2020. gada oktobrī "Latvenergo" valdes priekšsēdētāja amatu atstāja Āris Žīgurs pēc tam, kad uzņēmuma padome veica pārbaudi par koncerna amatpersonu rīcību. Līdz ar to pagājušā gada februārī uzņēmuma padome izsludināja konkursu uz valdes priekšsēdētāja un divu valdes locekļu amatiem, un novembrī tika iecelta valde jaunā sastāvā, kas darbu sāka šā gada 3. janvārī. Par "Latvenergo" valdes priekšsēdētāju tika izvēlēts Čakste.

Čakstem ir Rīgas Tehniskajā universitātē iegūts ekonomikas doktora grāds uzņēmējdarbības vadībā un pirms tam – maģistra grāds inženierekonomikas vadībā. Kopš 2017. gada Čakste bija SIA "Pure Chocolate" valdes priekšsēdētājs. No 2008. gada līdz 2016. gadam viņš bija SIA "Melnā kafija" valdes loceklis. Laikā no 2008. gada līdz 2015. gadam viņš bija SIA "Officeday Latvija" valdes priekšsēdētājs, "Officeday" grupas ģenerāldirektors Baltijas valstīs.

Krievijas iebrukums Ukrainā ir būtiski ietekmējis energotirgu, resursu cenas, piegāžu riskus. Kur ietekme ir vislielākā?

Ir vairāki eskalācijas līmeņi. Pirmais līmenis ir sasniegts, un tā ir energoresursu sadārdzināšanās. Pirms divām nedēļām gāzes un elektrības tirgus sāka "nomierināties", bet tagad mēs esam atgriezušies decembra situācijā. Nākamā eskalācija ir ieviestās sankcijas, arī tās jau atspoguļojas cenās. Pilnīgi reāls ir scenārijs, kurā Krievijas gāze vispār nenonāk Eiropā, vai tas būtu vienas vai otras puses lēmums. Tikko (3. martā) ir paziņojums, ka tiek mazināts Krievijas energoresursu imports par 30%. Tas ir mūsu energodrošības jautājums, un ir ļoti svarīgi meklēt alternatīvas, lai iegūtu gāzi. Te ir svarīgs kopdarbs ar kaimiņiem lietuviešiem, kam ir Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis, kuru tagad mācēsim izmantot daudz efektīvāk. Pie tā notiek intensīvs darbs. Un, ja nonākam pie trešā līmeņa eskalācijas, tad varam nodrošināt savu patēriņu ar sašķidrināto dabasgāzi. Sašķidrinātās dabasgāzes piegādes pārsvarā nāk no Kataras, ASV un Norvēģijas. Tie ir pilnīgi citi kanāli un īpašnieki.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!