Foto: Publicitātes attēli

Šodien, 1. jūnijā, "Rail Baltica" kopuzņēmums AS "RB Rail" izsludinājis publisko iepirkumu par "Rail Baltica" enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanu un būvniecību visai "Rail Baltica" pamattrasei, kas aptver vairāk nekā 870 km Igaunijā, Latvijā un Lietuvā.

Enerģijas apgādes apakšsistēmas projektēšanas un būvniecības darbu iepirkšana konsolidētā veidā – no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, un no Kauņas līdz Viļņai ir lielākais dzelzceļa elektrifikācijas projekts Eiropā, kas tiks īstenots kā vienots projekts. Šāda pieeja ļaus pilnībā ievērot drošības un savietojamības prasības, kā arī gūt papildu labumu no apjomradītiem ietaupījumiem un paplašināt pozitīvo ietekmi uz vidi.

Iepirkums tiks organizēts divos posmos un to plānots noslēgt līdz 2023. gada beigām. Galvenās enerģijas apakšsistēmas projekta darbības jomas ietver šādas komponentes: augstsprieguma pārvades līnijas dzelzceļa vilces apakšstaciju pieslēgšanai pie publiskajiem augstsprieguma elektrotīkliem, dzelzceļa vilces apakšstacijas, gaisvadu kontakttīkla sistēmu un enerģijas vadības komandu sistēmu un citas komponentes, kas ir tieši saistītas ar enerģijas apakšsistēmu.

"Šis ir patiesi vēsturisks sasniegums "Rail Baltica" globālajam projektam un spēcīgs pierādījums Baltijas valstu apņēmībai šo projektu īstenot vienoti. Šī ir pirmā reize, kad šāda mēroga un apjoma iepirkums tiek organizēts trīs Eiropas valstīs ar mērķi nodrošināt vienotu enerģijas apakšsistēmu ar vienotiem ekspluatācijas uzturēšanas noteikumiem un savietojamības prasībām vairākās valstīs," pastāstīja Žans Marks Bedmārs (Jean-Marc Bedmar), RB Rail AS Sistēmu un ekspluatācijas departamenta vadītājs.

Praksē šī pieeja nozīmē arī nepieciešamību risināt izaicinājumus attiecībā uz pārrobežu posmiem, un "Rail Baltica" ir trīs pārrobežu posmi - starp Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju. Iespaidīgs ir arī projekta apjoms - kopējais dubultsliežu ceļa garums 870 km nozīmē, ka būs nepieciešamība pēc vairāk nekā 2000 km kontakttīkla, aptuveni 4350 tonnām vara materiālu un aptuveni 50 000 mastu. "Rail Baltica" patērētā elektroenerģija būs 900 GW.h/gadā, kas katrā Baltijas valstī radīs valsts elektroenerģijas patēriņa pieaugumu 3% apmērā.

"Plānojot lielu pārrobežu dzelzceļa elektrifikācijas projektu visā Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, savienotu ar Poliju, ir jāizveido cieša sadarbība starp valsts iestādēm, projektā ir pārliecinoši jāiesaista elektroenerģijas pārvades sistēmu operatori (PSO) un elektroenerģijas piegādātāji, vienlaikus maksimāli palielinot projekta ieguldījumu ES enerģētikas un transporta politiku, Eiropas zaļā kursa un valstu dekarbonizācijas plānu īstenošanā," sacīja Žans Marks Bedmārs.

"Jau vairākus gadus un vēl pirms Eiropas zaļā kursa "Rail Baltica" projekta īstenotāji ir analizējuši dzelzceļa līnijas ietekmi uz vidi attiecībā uz vilciena vilcei patērēto enerģiju. "Stingri nosacījumi ietekmes uz vidi samazināšanai ir neatņemama "Rail Baltica" elektrifikācijas sastāvdaļa. Piemēram, kopējās vilces ķēdes energoefektivitāte būs vairāk nekā 85%, bet komponentu kalpošanas laiks būs 50 gadi vai vairāk," piebilda Bedmārs.

Projektā izvēlētā inovatīvā vilces elektroapgādes tehnoloģija – statisko frekvenču pārveidotāju (SFC) tehnoloģija – arī ir viens no veidiem, kas nodrošina elastīgu un efektīvu sistēmas integrāciju starp valstīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!