Pēdējo četru gadu laikā Latvijā samazinājies aizdevēju skaits, kuriem parādus neatdod norunātajā laikā, liecina pētījumu centra SKDS un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes veiktā iedzīvotāju aptauja.
2022. gada jūnija aptaujā 72% no aptaujātajiem ne reizi nebija gadījies tā, ka iepriekš kādam aizdota lielāka naudas summa norunātajā laikā nebūtu atdota atpakaļ. Savukārt 2019. gada aptaujā veiksmīgo aizdevēju skaits bija 65%.
Par 6 procentpunktiem samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri paši saviem spēkiem cenšas atrisināt parādsaistību jautājumu, neiesaistot parādu piedziņā trešo pusi. Šā gada jūnija aptaujā 23% respondentu norādīja, ka ir kādam aizdevuši naudu, ko nav saņēmuši atpakaļ, bet šajā lietā neiesaistīja trešo pusi un kārtoja lietu paši. 2019. gadā parāda neatdošanas jautājumus paši saviem spēkiem bija kārtojuši 29% respondentu.
Tāpat kā 2019. gadā, arī šogad salīdzinoši biežāk naudu ir aizdevuši, bet to atpakaļ nav saņēmuši vīrieši. Tāpat kā agrāk, arī tagad aizdevēji salīdzinoši reti parādu piedziņā mēdz iesaistīt trešās puses – tikai pa vienam procentam respondentu parādu piedziņas jautājumos bija vērsušies pie zvērinātiem tiesu izpildītājiem vai izmantojuši ārpustiesas piedziņas iespējas.
Kopumā 78% respondentu norādīja, ka viņiem nav bijusi nekāda saskare ar tiesu izpildītājiem, kas ir tikpat, cik 2019. gadā. Parādnieka statusā ar tiesu izpildītājiem saskare ir bijusi 11% respondentu, savukārt parāda atguvēja statusā – 4%. Biežāk ar tiesu izpildītājiem ir saskārušies respondenti vecumā no 25 līdz 75 gadiem un tie, kuri ir aizdevuši lielāku naudas summu, bet nav saņēmuši to atpakaļ norunātajā laikā.
Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka atzīmē, ka iedzīvotāju uzkrājumu pieauguma tendences kredītiestādēs liecina par to, ka cilvēku finansiālais stāvoklis ir stabils.
"Nepieciešamība aizņemties dažādu ārkārtas problēmu risināšanai ir salīdzinoši maza, un līdz ar to samazinās arī parādu neatdevēju skaits. Arī valsts operatīvais atbalsts iedzīvotājiem pandēmijas laikā daudziem palīdzēja izvairīties no potenciālām finanšu problēmām. Ikdienas praksē varam novērot, ka lielākais jauno lietu pieaugums ir administratīvo pārkāpumu lietās, nevis civiltiesiska rakstura strīdos," komentē Kruka.
Kā piemēru viņa min to, ka 2021. gadā no piespiedu izpildei nodotajiem nolēmumiem 60% bija par neizpildītām saistībām administratīvo pārkāpumu lietās. Salīdzinoši – 2020. gadā šis īpatsvars pret visām lietām bija 49%. "Jāņem arī vērā, ka administratīvo pārkāpumu lietās parādi ir par salīdzinoši nelielām summām un tāpēc summāri atgūstamo parādu apjoms kopumā pat samazinājās," piebilst Kruka.
Iedzīvotāju aptauju 2022. gada jūnijā veica pētījumu centrs SKDS pēc Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes iniciatīvas. Tajā piedalījās 1005 respondenti vecumā no 18 līdz 75 gadiem. Aptauja tika veikta trešo gadu, lai noskaidrotu iedzīvotāju uzskatus dažādos ar parādu piedziņu un saistību izpildi saistītos jautājumos. Iepriekš līdzīgas aptaujas tika veiktas 2018. un 2019. gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
