Foto: Shutterstock

Maija beigās būs pagājuši pieci gadi, kopš visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, tostarp arī Latvijā, tika sākta Vispārīgās datu aizsardzības regulas (General Data Protection Regulation (GDPR)) piemērošana. Latvijā regulas prasības labāk izdodas ievērot lielajiem uzņēmumiem, kuri var atļauties piesaistīt datu aizsardzības speciālistus, "Delfi Bizness" atzīst Datu valsts inspekcijas (DVI) pārstāve Agita Silniece.

Tomēr ne visi to dara veiksmīgi, un līdz šim lielākais DVI sods – 1,2 miljoni eiro – piemērots uzņēmumam, kura apgrozījums 2021. gadā pārsniedza 200 miljonus eiro.

Neskaidras nianses

Atbilstoši Datu regulai ir noteikts daudzums informācijas, kas skaidrā un saprotamā veidā uzņēmējam ir jāsniedz tām personām, kuru personas datus tas plāno apstrādāt. Tomēr uzņēmumi Latvijā visvairāk "grēko" tieši ar atklātības trūkumu saziņā ar iedzīvotājiem attiecībā uz plānoto personas datu apstrādi.

DVI saņemtās sūdzības liecina, ka uzņēmēji nav atraduši veidu, kā iedrošināt iedzīvotājus sākotnēji iespējamās neskaidrības risināt divpusējā komunikācijā un tikai pēc tam iesaistīt iestādi. Bieži vien iestādē tiek saņemtas sūdzības, jo komersants nav spējis pietiekami saprotami izskaidrot klientam, kāpēc tas apstrādā klienta datus, vai arī pats komersants ne īsti izprot kāpēc viņam ir vajadzīgi konkrēti personas dati.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!