Ar nolūku izpētīt ūdeņraža ražošanas, pieprasījuma, pārvades un uzglabāšanas potenciālu Latvijā, vienotais dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") veiks tirgus izpēti. Tās rezultāti sniegs ieguldījumu turpmākai ūdeņraža infrastruktūras attīstībai Latvijā un ārpus tās robežām, informē uzņēmumā.
Ir svarīgi, ka arī Latvijā tiek aktīvi strādāts pie ūdeņraža tirgus potenciāla izpētes un novērtējuma, lai laikus īstenotu pakāpenisku un samērīgu ūdeņraža integrāciju atjaunojamās enerģijas sistēmā, norāda "Conexus".
Uzņēmums kopīgi ar citu valstu pārvades sistēmu operatoriem "Gasgrid Finland" (Somija), "Elering" (Igaunija), "Amber Grid"(Lietuva), "Gaz System Poland" (Polija) un "Ontras" (Vācija) ir uzsākuši Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projektu, kā ietvaros līdz 2030. gadam ir paredzēts izveidot pārrobežu ūdeņraža pārvades koridoru no Somijas caur Igauniju, Latviju, Lietuvu un Poliju līdz Vācijai. Tāpat "Conexus" strādā pie atsevišķa ūdeņraža reģionālas krātuves projekta ar plānoto jaudu virs 10 TWh.
"Conexus īstenotā tirgus izpēte, kas ir viena no Ziemeļu-Baltijas ūdeņraža koridora projekta attīstības sastāvdaļām un kurā aicināti piedalīties tirgus dalībnieki, palīdzēs novērtēt gan potenciālo ūdeņraža ražotāju, gan patērētāju intereses līmeni par jauno ūdeņraža pārvades projektu izstrādi, tostarp gatavību izmantot ūdeņraža pārvades gāzesvada un iespējamās ūdeņraža krātuves pakalpojumus 2030., 2035., 2040. un 2050. gadā," skaidro "Conexus" valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.
Bariss papildina, ka rezultāti ļaus apzināt iespējamos pārvades koridoru ceļus un starpvalstu starpsavienojumus, ieejas punktus no ražošanas objektiem, ieejas/izejas punktus ūdeņraža krātuvei, izejas punktus patērētājiem pieprasījuma nodrošināšanai, kā arī potenciālo pārvades jaudu.
"Conexus" organizētā tirgus izpēte par ūdeņraža ražošanas, pieprasījuma, pārvades un uzglabāšanas potenciālu Latvijā ilgs līdz 2023. gada 1. oktobrim.
"Conexus" lielākais akcionārs ir valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (68,46%), bet 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma "Marubeni" pārvaldītajam fondam "MM Capital Infrastructure Fund", bet 2,48% – pārējiem akcionāriem.
