Saskaņā ar jaunu likumprojektu jebkurai dalībvalstij būs tiesības aizliegt Krievijas un Baltkrievijas kompānijām rezervēt jaudu savos gāzesvados un termināļos – šādu vienošanās panākušas dalībvalstis.
Šis priekšlikums varētu nodrošināt pamatu ES enerģētikas uzņēmumiem atteikties no līgumiem ar Krievijas gāzes piegādātājiem, nemaksājot bargu kompensāciju, uzskata kāda anonīma augsta ranga amatpersona.
Kaut arī 27 dalībvalstu bloks pēc 2022. gada februāra iebrukuma ir pakāpeniski samazinājis savu atkarību no Krievijas energoresursiem, reģions aizvien saņem Krievijas gāzi, kas veido aptuveni desmito daļu no kopējiem šo valstu saņemtajiem gāzes apjomiem. Turklāt vairākas dalībvalstis, piemēram, Austrija un Ungārija, aizvien lielā mērā ir atkarīgas no Krievijas piegādēm.
Saskaņā ar jaunu likumprojektu ES dalībvalstīm būs atļauts "daļēji vai, ja tas ir pamatoti, Krievijas un Baltkrievijas gāzes operatoriem pilnībā ierobežot" piekļuvi infrastruktūrai, "ja tas būs nepieciešams, lai aizsargātu valstu būtiskas drošības intereses". Galīgā versija vēl oficiāli jāapstiprina Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm. Paredzēts, ka likums stāsies spēkā nākamā gada maijā.
2023. gada 3. ceturksnī Krievija piegādāja aptuveni 12% no ES kopējā gāzes importa, liecina "Eurostat" dati.
Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes importa pieaugums pēdējā gada laikā ir radījis Rietumvalstīm īpašas bažas, jo īpaši tāpēc, ka tas ir būtisks līdzekļu avots Maskavai tās kara centieniem pret Ukrainu.
ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone piektdien sacīja, ka viņa "daudzkārt ir aicinājusi dalībvalstis pakāpeniski pārtraukt Krievijas LNG importu" un priecājas, ka ES valstu valdības tagad varēs "efektīvi ierobežot vai pilnībā apturēt piekļuvi Krievijas gāzei. tās gāzes tīkli".
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
