Aģentūra Latvijas kredītreitinga saglabāšanu "A+" līmenī pamato ar Latvijas valdības rīcībspēju, dalību eirozonā un mērenu valsts parāda līmeni.
"S&P" prognozē, ka šogad Latvijas ekonomikā gaidāms kritums par 0,3%, kuru noteiks iekšējā patēriņa un investīciju samazinājums, kā arī ārējā pieprasījuma samazināšanās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs eirozonā.
Savukārt nākamajā gadā, pēc aģentūrā prognozētā, iekšējā pieprasījuma pieaugums veicinās Latvijas ekonomikas atkopšanos, ekonomikas izaugsmei sasniedzot 2%, kā arī samazināsies inflācijas spiediens. Aģentūra sagaida, ka valsts politiskais kurss turpināsies, valsts drošībai saglabājoties kā galvenajai prioritātei politiskajā dienaskārtībā.
Pēc "S&P" prognozētā, 2025.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugs par 2,8%, bet 2026.gadā – par 2,5%.
Lai arī aģentūra nesaskata riskus atklātas Krievijas militāras darbības eskalācijai NATO dalībvalstu teritorijā, tomēr Latvijas kredītreitinga negatīvo nākotnes novērtējumu aģentūra pamato ar joprojām pastāvošajiem netiešajiem riskiem no Krievijas kara Ukrainā, kuri var izraisīt valsts izdevumu aizsardzībai pieaugumu un radīt nelabvēlīgu spiedienu uz ekonomiku un valsts finansēm.
Aģentūra atzīmē, ka NATO pastiprināta klātbūtne Baltijas valstīs veicina ciešāku sadarbību valsts drošības, tostarp kiberdrošības risku novēršanā, kā arī pozitīvi novērtē Latvijas panākto enerģētisko neatkarību no Krievijas.
Iepriekšējo publikāciju par Latvijas kredītreitingu "S&P" publiskoja 2022.gada 6.decembrī, kad, saglabājot Latvijas kredītreitingu A+ līmenī, aģentūra mainīja kredītreitinga nākotnes novērtējumu no stabila uz negatīvu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
