Foto: Shutterstock

Latvijā nabadzības riskam 2022.gadā bija pakļauti 419 000 iedzīvotāju jeb 22,5%, kas ir tik pat, cik 2021.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) 2023.gadā veiktās iedzīvotāju aptaujas dati.

Statistikas pārvaldē norāda, ka šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi pagājušajā gadā bija zem nabadzības riska sliekšņa.

Visvairāk jeb 40,1% nabadzības riskam bija pakļauti vecākā gadagājuma iedzīvotāji vecumā no 65 gadiem. Īpaši nabadzības riskam bija pakļauti vientuļie vecākā gadagājuma iedzīvotāji (67,8%). Tāpat augsts nabadzības risks bija starp pilngadīgiem bezdarbniekiem (53,9%) un mājsaimniecībām ar vienu pieaugušo un apgādībā esošiem bērniem (29,6%).

Pagājušajā gadā, palielinoties rīcībā esošajiem ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis, sasniedzot 563 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai, kamēr 2021.gadā tie bija 513 eiro mēnesī. Savukārt mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis 2022.gadā sasniedza 1182 eiro mēnesī, kamēr 2021.gadā tie bija 1077 eiro mēnesī.

Lielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē - 37,4%, bet mazākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Rīgā un Pierīgā - 16,2%. Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 28,7%, Kurzemē - 27,5% un Zemgalē - 25,2% iedzīvotāju.

Pērn nabadzības risks pieauga mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk apgādībā esošiem bērniem - no 17,1% 2021.gadā līdz 19,5% 2022.gadā. Tāpat nabadzības risks pieauga vienas personas līdz 64 gadiem mājsaimniecībām - no 28,9% 2021.gadā līdz 29,8% 2022.gadā. Savukārt nabadzības risks samazinājās mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu - no 15,1% 2021.gadā līdz 10,2% 2022.gadā, kā arī diviem pieaugušajiem bez bērniem - no 22,8% 2021.gadā līdz 20,7% 2022.gadā. Pārējām mājsaimniecībām nabadzības risks saglabājās bez būtiskām izmaiņām.

Statistikas pārvaldē norāda, ka valsts atbalsts 2022.gadā novērsa nabadzības riska palielināšanos neizsargātākajām iedzīvotāju grupām - vecākā gadagājuma iedzīvotājiem, ģimenēm ar bērniem.

Palielinot ģimenes valsts pabalstu atkarībā no bērnu skaita, palielinot ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamās minimālās pensijas apmēru, indeksējot pensijas, tika nodrošināts, ka nabadzības risks nepieaug vai pat nedaudz samazinās vecākā gadagājuma iedzīvotājiem un ģimenēm ar bērniem. Izņēmums bija mājsaimniecības ar diviem pieaugušajiem un trim vai vairāk bērniem, šīm mājsaimniecībām nabadzības risks nedaudz palielinājās, min statistikas pārvaldē.

Tāpat CSP atzīmē, ka nabadzības riska novēršanā joprojām būtiska loma bija sociālajiem transfertiem, kas ietver gan valsts un pašvaldību mērķētu atbalstu, gan pensijas, kas veidojas no iedzīvotāju mūža laikā veiktajām sociālā nodokļa iemaksām.

2022.gadā sociālo transfertu sniegtais atbalsts nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja par 18,1 procentpunktu. Nepastāvot sociālajiem transfertiem, nenodrošinot valsts un pašvaldību atbalstu, tostarp, neizmaksājot vecuma pensijas, nabadzības riskam būtu pakļauti 40,6% iedzīvotāju. 2021.gadā sociālie transferti nabadzības risku samazināja par 18,2 procentpunktiem, 2020.gadā - par 17,1 procentpunktu un 2019.gadā - 16,8 procentpunktiem.

Dati iegūti no CSP 2023.gada ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas, kas tika veikta no 31.janvāra līdz 17.jūlijam. Aptaujā piedalījās 10 200 respondentu vecumā no 16 gadiem no 5800 mājsaimniecībām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!