Šis patlaban esot viens no iespējamajiem "Hipotēku bankas" sadalīšanas modeļiem, kas nopietni tiekot apspriests valdībā. Tam gan vēl esot nepieciešama padziļināta izpēte un izvērtējums, kā tas ietekmēs tālākos "Citadele bankas" pārdošanas plānus.
Valdība pie šī jautājuma varētu atgriezties jau tuvākajās nedēļās.
Finanšu ministrijā plašākus komentārus pagaidām nesniedza, vien norādīja, ka valdība turpinās šo jautājumu skatīt kādā no nākamajām sēdēm, kad ministrijas būs izpildījušas iepriekš dotos uzdevumus.
"Hipotēku bankas" kredītportfeļa liktenis patlaban ir viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem bankas pārveides procesā par attīstības banku līdz 2013.gadam, jo līdz tam laikam bankas komercportfelis ir jāsamazina līdz minimumam.
"Hipotēku banka" jaunus komerckredītus neizsniedz jau no 2009.gada novembra, bet kreditē tikai valsts atbalsta programmās.
Saskaņā ar "Hipotēku bankas" iepriekš ziņoto tās komercaizdevumu portfelis uz 2010.gada 31.decembri bija 349,7 miljoni latu jeb 59% no bankas kopējā 594,2 miljonu latu lielā kredītportfeļa.
Savukārt "Citadele bankas" aktīvi patlaban ir 1,4 miljardi latu, kas nozīmē, ka tie "Hipotēku bankas" komercaktīvu pievienošanas gadījumā pieaugtu vismaz par 25%.
Komentēt iespējamo "Hipotēku bankas" komercaktīvu pāreju "Citadele bankā" pagaidām atturējās arī pašas bankas, norādot, ka tie ir akcionāru jautājumi.
Savukārt Privatizācijas aģentūrā, kas ir "Citadele bankas" akcionāre, tika norādīts, ka jautājumi par "Hipotēku bankas" komercportfeļa iespējamo pievienošanu adresējami Ekonomikas ministrijai.
Privatizācijas aģentūra arī nevēlējās komentēt, kā "Hipotēku bankas" komercportfeļa pievienošana "Citadeles bankai" ietekmētu bankas pārdošanu, pie kuras stratēģijas ilgu laiku strādāja arī pieaicinātais konsultants "Nomura". "Privatizācijas aģentūra noteiktajos termiņos ir sagatavojusi pārdošanas stratēģiju, kura ir iesniegta Ekonomikas ministrijai. Pašlaik valdība par stratēģiju nav lēmusi," norādīja aģentūras pārstāve Anete Frīdenšteina-Brīdiņa.
22.februāra sēdē valdība aiz slēgtām durvīm ilgi apspriedās par sagatavoto ziņojumu par "Hipotēku bankas" pārveides plānu, tomēr nekādi lēmumi netika pieņemti, žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).
Plašāki komentāri par Finanšu ministrijas virzīto jautājumu sniegti netika.
Ministru kabinets sēdes slēgtajā daļā jau 11.janvārī FM uzdeva līdz šā gada 4.februārim iesniegt priekšlikumus par attīstības finanšu institūcijas izveidi un auditētu "Hipotēku bankas" 2010.gada pārskatu.
Pieaicinātā konsultanta "SEB Enskilda" priekšlikums "Hipotēku bankas" pārveidei Ministru kabineta sēdē tika pieņemts zināšanai, un jautājuma izskatīšana tiks turpināta pēc attīstības finanšu institūcijas modeļa apspriešanas.
"Hipotēku bankas" pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu īstenošanai, maksimāli efektīvi izmantojot "Hipotēku bankas" infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību.
"Hipotēku banka" dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. "Hipotēku bankas" koncernā darbojas meitasuzņēmumi "Hipolīzings", "Hipo fondi", "HipoNIA" un "Riska investīciju sabiedrība".
"Hipotēku bankas" bruto aktīvu apjoms 2010.gada pirmajos sešos mēnešos bijis 937,8 miljoni latu, bet bruto kredītportfelis - 663 miljoni latu. Noguldījumu apjoms šajā laika posmā pieaudzis par 1%, sasniedzot 329 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
