Foto: Zigismunds Zālmanis (NIKON)
Kirgizstānā valsts finanšu izmeklēšanas dienests ir izbeidzis administratīvo lietu par iespējamiem pārkāpumiem Valērijam Belokoņam piederošajā AS "Manas Bank".

Kā norādīts šā gada 7.aprīlī pieņemtajā lēmumā, finansu izmeklēšanas dienests ir secinājis, ka "Manas bank" darbībā nav konstatēti pārkāpumi, kas saskaņā ar Kirgīzijas likumiem būtu kvalificējami kā noziedzīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizācija. Tāpat nav pamata "Manas Bank" uzlikt kādas administratīva soda sankcijas.

Savā lēmumā finanšu izmeklēšanas valsts dienesta priekšsēdētāja norādījusi, ka pēc Kirgīzijas centrālās bankas ierosinājuma 2011.gada 4.februārī uzsāktajā administratīvajā lietā nav izdevies iegūt pierādījumus par "Manas Bank" iespējamajiem pārkāpumiem. To apliecina arī pašreizējā centrālās bankas ieceltā "Manas Bank" konservatora ziņojumi finanšu izmeklēšanas dienestam.

Kā uzskata Belokoņs, šis lēmums vēlreiz apliecina, ka "Manas Bank" vienmēr ir ievērojusi valsts likumus un starptautiskos labas prakses principus.

"Manas Bank" joprojām ir spēkā Nacionālās bankas ieviestais konservācijas režīms saskaņā ar Kirgīzijas administratīvā kodeksa 590.pantu par administratīvo atbildību, kas nosaka bankas darbībai būtiskus ierobežojumus.

Kā ziņots, Belokoņam piederošā "Manas Bank" bija viena no Kirgizstānas bankām, pār kuru kontroli 2010.gada pavasarī pārņēma pagaidu valdība. Plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka pagaidu valdība tā rīkojās, jo no bankas varētu būt aizplūduši gāztajam prezidentam Kurmanbekam Bakijevam pietuvinātu personu finanšu līdzekļi.

Belokoņa ģimenei Latvijā piederošās "Baltic International Bank" (BIB) vadība iepriekš uzvērusi, ka situācija ar Belokoņa aktīviem Kirgizstānā ir tikai saimniecisks strīds. Bankas pārstāve Ingrīda Šmite norādīja, ka, pamatojoties uz pretrunīgiem Kirgizstānas Nacionālās bankas rīkojumiem, kopš 2010.gada aprīļa Belokoņam faktiski ir atņemta iespēja pārvaldīt viņa īpašumu - "Manas Bank".

"Pēc būtības notikusi viņa īpašuma ekspropriācija. Tāpēc, pamatojoties uz 2008.gadā noslēgto Latvijas-Kirgizstānas divpusējo līgumu par investīciju aizsardzību, Belokoņa kungs vērsies pie Kirgizstānas valsts ar prasību par atņemtā īpašuma un saistīto zaudējumu kompensāciju, tostarp arī reputācijas nepamatotu aizskārumu," informēja Šmite.

Vienlaikus Belokoņa pārstāvji Latvijā atgādina, ka, pamatojoties uz starpvaldību noslēgtajiem līgumiem un Latvijas Ārlietu ministrijas paziņotajām darbības prioritātēm par savas valsts fizisku un juridisku personu un viņu ieguldījumu aizsardzību ārvalstīs, Belokoņs visu šo laiku centies aizstāvēt savas tiesības un intereses Kirgizstānā, tostarp noslēdzot vienošanos ar starptautisku juridisku kompāniju "Clifford Chance".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!