Bērziņš jau iepriekš uzsvēris, ka "Hipotēku bankas" pārdošanas jautājuma risināšana ir nepamatoti ieilgusi jau iepriekšējo valdību darba laikā, un patlaban, kad jautājums beidzot valdībā sākts virzīt, prezidents pirms pilnas informācijas saņemšanas atturēsies komentēt publiskas versijas, sacīja Krapāne.
Telekompānijas "TV3" raidījums "Nekā personīga" iepriekš vēstīja, ka "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošana var radīt vairāk nekā 110 miljonus latu lielus zaudējumus.
Valdības piesaistītais konsultants "SEB Enskilda" izstrādājis divus scenārijus, ar ko valstij jārēķinās, banku pārdodot pa daļām, un tie abi sola zaudējumus. Ja ar bankas pārdošanu veiksies labi, zaudējumi būs gandrīz 28 miljoni latu, savukārt pesimistiskajā scenārijā zaudējumi var sasniegt gandrīz 110,8 miljonus latu, ziņo "Nekā personīga".
Latvijas Banka uzskata, ka krīzes laika vienošanos vajadzēja censties mainīt, jo šogad "Hipotēku banka" atkopās un sāka strādāt ar peļņu. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) apgalvo, ka viņa padotie esot mēģinājuši runāt ar Eiropas Komisiju, bet bez panākumiem.
Savukārt Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzskata, ka ar Eiropas Komisiju strīdēties vairs nav laika. Lēmuma pieņemšana valdībā tapusi pārāk ilgi, komisijai solīts darbus paveikt vēl šogad un tāpēc ir jāsteidzas, "pretējā gadījumā iestājas represijas, kas var novest pie bankas piespiedu pārdošanas ātri - par jebkuru cenu. Alternatīvais scenārijs ir daudz negatīvāks".
Kā ziņots, novembra sākumā valdība slēgtajā sēdes daļā panāca vienošanos par "Hipotēku bankas" komercdaļas pārdošanas stratēģiju.
Valdības piesaistītā konsultanta "SEB Enskilda" pārstāvis Mārtiņš Krūtainis žurnālistus informēja, ka bankas komercdaļa tiks pārdota, sadalot to sešās paketēs. Tiks pārdoti gan aktīvi, gan saistības. Paketes veidotas, lai būtu maksimāli interesantas investoriem un varētu saņemt labāko cenas piedāvājumu.
Sešas paketes veido "Hipotēku bankas" meitasuzņēmumi "HipoNIA", "Hipolīzings", "Hipo fondi", aktīvi, kas varētu interesēt uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem orientējošās universālās bankas, aktīvi, kas varētu interesēt uz lielākiem klientiem orientējošās bankas, kā arī aktīvi, kas varētu interesēt investorus, kas orientējas uz nekustamo īpašumu.
Ja par kādiem aktīviem netiks saņemta apmierinoša cena, pastāv iespēja tos nepārdot, bet gan pārnest uz Privatizācijas aģentūru, paturot valsts īpašumā. Taču netiekot vērtēta iespēja kādu no daļām nepiedāvāt tirgū, teica Krūtainis.
Visu procesu esot plānots noslēgt līdz 2012.gada otrajai pusei.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
