"Nordea Bank Finland" Latvijas filiāles vecākais ekonomists Andris Strazds sacīja, ka PVN pamatlikmes samazinājums par vienu procentpunktu šā gada rudenī ir teju vienīgā iespēja, kā Latvijai puslīdz ticami garantēt Māstrihtas inflācijas kritērija izpildi 2013.gada pavasarī.
"Pieņemot, ka likme tiek samazināta no septembra, līdz pavasarim tā varētu panākt 12 mēnešu vidējās inflācijas kritumu par aptuveni 0,4 procentpunktiem, kam vajadzētu būt pietiekami, lai izpildītu inflācijas kritēriju, ja vien tā aprēķinā netiks iekļautas viena vai vairākas valstis, kurās ir deflācija," pastāstīja Strazds.
Vienlaikus viņš arī norādīja, ka ekonomikas attīstībai Latvijā svarīgāka būtu darbaspēka nodokļu samazināšana, jo PVN samazinājums veicina ne tikai pieprasījumu vietējā tirgū, bet netieši arī importu, jo vietējā ražojuma un importētās preces ar PVN apliek vienādi. Savukārt darbaspēka nodokļu samazinājums veicina ražošanu pašu mājās un padara to lētāku salīdzinājumā ar importu, tādējādi netieši diskriminējot importu. "Līdz ar to pietiekami būtisks darbaspēka nodokļu samazinājums būtu kā "iekšējā devalvācija Nr.2", kas palīdzētu veicināt eksportu un importa aizvietošanu un tālāk uzlabot Latvijas tirdzniecības bilanci," klāstīja Strazds.
Viņš minēja, ka vienlaikus gan jāņem vērā, ka eiro ieviešanai būtu paliekoša pozitīva ietekme uz uzņēmumu un privātpersonu izmaksām – pašlaik lielāko daļu apgrozījuma valūtas maiņas tirgū Latvijā veido tieši eiro un lata pāris. Pēc eiro ieviešanas šīs valūtas maiņas izmaksas izzustu, un tam būtu neliela pozitīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti.
"Viena iespēja, kā pārskatāmā periodā sasniegt abus mērķus – gan eiro ieviešanu, gan konkurētspējas pieaugumu ar "iekšējās devalvācijas Nr.2" palīdzību –, ir šāda. Šoruden PVN pamatlikme tiek samazināta par vienu procentpunktu, nākamā gada pavasarī Latvija izpilda Māstrihtas inflācijas kritēriju, bet no 2014.gada PVN pamatlikme atkal tiek paaugstināta līdz 22% vai pat 23%, vienlaikus būtiski samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), piemēram, līdz 20%. Protams, nepieciešamība veikt šādas manipulācijas ar cenu statistiku, lai izpildītu Māstrihtas inflācijas kritēriju, tikai vēlreiz liek apšaubīt tā pamatotību," pavēstīja Strazds.
"Swedbank" vecākā ekonomiste Lija Strašuna aģentūru BNS informēja, ka recesijas laikā gan PVN, gan darbaspēka nodokļi tika paaugstināti un, ņemot vērā, ka valsts budžeta situācija uzlabojas, kā arī ieņēmumi pildās labāk, nekā plānots, parādās iespēja nodokļus atkal samazināt.
"No eiro ieviešanas viedokļa PVN samazināšana varētu būt pirmā izvēle, jo IIN samazināšana nozīmētu algu pielikumu visiem iedzīvotājiem, palielinot pieprasījumu un padarot uzņēmumiem vieglāku gala cenu palielināšanu. Tomēr cenu stabilitāte un ārēja konkurētspēja ir svarīgi ne tikai eiro ieviešanas kontekstā, tie ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un iedzīvotāju pirktspējas uzlabošanai. Tas, vai nodokļu izmaiņas tiešām atspoguļosies gala produktu un pakalpojumu cenās, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem – cik liela konkurence ir konkrētajā tirgus segmentā, piemēram, cik tajā ir dalībnieku un cik dominējoši tie ir, cik liels ir pieprasījums pēc viņu precēm/pakalpojumiem, vai ir kādas alternatīvas konkrētai precei/pakalpojumam, utt. Ir nepieciešami tādi pasākumi, kas uzlabo ekonomikas struktūru, veicinot efektivitāti un konkurenci un samazinot jutību pret ārējiem cenu satricinājumiem, un tādējādi samazina inflācijas riskus ne tikai šodien un rīt, bet arī pēc vairākiem gadiem," teica Strašuna.
Viņa arī norādīja, ka par darbaspēku nodokļu samazināšanu jau ir daudz runāts un tas neapšaubāmi ir nepieciešams. Latvijā darbaspēku nodokļu īpatsvars no kopējām darba devēja izmaksām ir lielāks nekā kaimiņvalstīs un arī vidēji Eiropas Savienībā, un tas samazina mūsu konkurētspēju. Tomēr tas, kurā laikā nodokļu samazināšana var notikt, ir jāsabalansē ar budžeta iespējām. "Ņemot vērā arī inflācijas riskus, darbaspēka nodokļu samazināšana varētu notikt, agrākais, 2013.gada vidū vai pat drīzāk 2014.gadā," prognozēja Strašuna.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis sacīja – ja pastāv variants, kas palielina iespēju pievienoties eiro zonai, šāda iespēja ir jāizvērtē. "Tomēr tas attiecas uz vispārinājumiem. Ja vērtē PVN samazināšanas iespēju, tā ir pietiekami riskanta un pašreizējai situācijai arī neatbilstoša, jo nesniedz garantijas, ka tiks panākts vēlamais rezultāts," viņš paskaidroja.
Gašpuitis arī uzsvēra – ja reiz ir radusies iespēja īstenot gadiem apspriesto darbaspēka nodokļu samazināšanu, tā vietā lielāku slogu pārliekot uz patēriņu, šādas politikas attīstības vektors ir jāsaglabā. Turklāt nav garantiju, ka, samazinot PVN, tiks panākta cerētā ietekme uz cenu līmeni.
"Jārēķinās, ka tas atsauksies nodokļu ieņēmumos, kas, īstenojoties noteiktam attīstības scenārijam, var apgrūtināt arī budžeta deficīta kritērija izpildi. Tas neatbilstu arī apņēmībai nodrošināt prognozējamību un ilgtspējību, par kuras trūkumu tik daudz tiek runāts. Turklāt tas būtu nesabalansētības pieaugumu veicinošs solis un samazinātu valdības manevra iespējas īstenot citus mērķus. To noteikti silti uzņemtu tirgotāju aprindās, un tam būtu arī patēriņu veicinošs efekts. Tas sekmētu, piemēram, Ķīnā ražoto preču noietu. Pēdējie dati rāda, ka patēriņšpie aug griezdamies un ir atgriezies arī pārtēriņš – kārtējo maksājumu konta deficīts. Bet vai tāds ir mērķis? Ja arī ir atbalstāma PVN likmju samazināšana, tad, visticamāk, atsevišķām grupām, piemēram, noteiktiem pārtikas produktiem, elektroenerģijai u.tml. Ja eiro nav pašmērķis, bet līdzeklis, tad, pirms šādu soli veikt, ir septiņas reizes jānomēra, pirms nogriezt, un jāizvērtē tieši no ilgtermiņa perspektīvas," klāstīja Gašpuitis.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis trešdien žurnālistiem norādīja, ka Finanšu ministrija (FM) vienas vai divu nedēļu laikā izvērtēs scenāriju par iespējām samazināt PVN likmi par vienu procentpunktu.
Latvijā patlaban PVN bāzes likme ir 22%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
