Foto: F64
Lai attīstītu vietējos ieguldījumu fondus, plānots paplašināt pensiju plānu investēšanas iespējas Latvijas finanšu tirgū. Pensiju fondu pārvaldītāji ar laiku daudz lielākus līdzekļus varētu ieguldīt arī riska kapitālā vai lauksaimniecības zemēs un mežos, paredz Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumus, ar kuru otrdien iepazinās valdība.

Patlaban otrajā pensiju līmenī uzkrāti vairāk nekā 850 miljoni latu, un šī summa tad varētu būt tas ”piedāvājums” finanšu tirgum, kuram būs jānāk ar konkrētu pieprasījumu – jauniem ieguldījumu veidiem, žurnālistiem pirms sēdes sacīja LM valsts sekretāre Ieva Jaunzeme. Viņa norādīja, ka finansējums nākotnē varētu tikt ieguldīts arī privātajos bērnudārzos, aprūpes centros, autoceļos, vai riska kapitālā.

Ministrija piedāvā palielināt atļauto īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā no 5% uz 10% no ieguldījumu plāna aktīviem, dot iespēju palielināt arī ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā no 5% uz 10%, ļaut plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās, kā arī ieguldītu meža un lauksaimniecības zemju iegādē.

LM uzskata, ka pārlieku mazi limiti palielina investīciju darbības izmaksas un palielina nepieciešamo fondu skaitu, bet nesniedz būtiskus diversifikācijas ieguvumus. ES direktīva nosaka ieguldījumu vismaz 10% īpatsvaru, taču dalībvalstis to var palielināt līdz 20%. Piemēram, Igaunijā minētais limits ir 10% apmērā vienā fondā un 25% no fonda aktīviem, savukārt Lietuvā - 20% vienā fondā un 25% no fonda aktīviem.

Ministrija uzsver, ka šis priekšlikums atbalstītu Latvijas fondu industriju un atvieglotu jaunu fondu izveidi, taču vienlaikus nepieciešams noteikt ierobežojumus sabiedrības un grupas fondiem, lai mazinātu iespējamos interešu konfliktus.

Valdība otrdien uzdeva Labklājības ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju līdz 2013.gada 1.martam sagatavot un iesniegt valdībā likumprojektu ”Grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā”, paredzot, ka tiek paplašinātas pensiju plānu investēšanas iespējas, tai skaitā palielinot īpatsvaru ieguldījumiem vienā fondā.

Ministrija arī sagatavos priekšlikumu, lai tiktu dota iespēja palielināt ieguldījumu īpatsvaru riska kapitālā un dotas plašākas iespējas ieguldījumiem biržā netirgotās kapitālsabiedrībās.

Sākotnēji valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanas funkcija tika deleģēta tikai Valsts kasei, bet no 2003.gada 1.janvāra ar šo līdzekļu pārvaldīšanu drīkstēja nodarboties arī privātie līdzekļu pārvaldītāji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) bija izsniegusi licenci valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanai. No 2007.gada 1.novembra Valsts kase izbeidza savu darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā, šo funkciju pilnībā nododot privātajam sektoram.

Šobrīd Latvijā pensiju sistēmas 2.līmeņa līdzekļus pārvalda deviņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kuri shēmas dalībniekiem piedāvā 26 ieguldījumu plānus ar dažādu peļņas un riska pakāpi. 2011.gada beigās līdzekļu pārvaldītāju pārvaldījumā esošo ieguldījumu plānu neto aktīvi bija 876,26 miljoni latu, no kuriem finanšu ieguldījumi bija 804,3 miljoni lati.

2011. gada 31. decembrī Latvijā bija ieguldīti 52,4% no finanšu ieguldījumu apjoma, bet 47,6% – ārvalstīs.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!