Lai arī Latvijas ekonomika uzlabojas, sarunas par valsts budžetu ir kā dziļas krīzes laikos, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam "Baltic Business Service" sacīja finanšu ministrs Andris Vilks.
"Absurds pašlaik slēpjas tajā, ka ekonomikā situācija uzlabojas, bet budžeta sarunas ir tādas, it kā mēs būtu krituši dziļā krīzē. Ja tu šīs prasības neakceptēsi, būs streiks vai kaut kas tamlīdzīgs. Ir arī liela vēlme atgriezties pie pirmskrīzes finansēšanas līmeņiem," norādīja Vilks.
Viņš uzsvēra, ka joprojām Latvijā nav pārliecības par valsts budžeta līdzekļu efektīvu izlietošanu. "Piemēram, vai mēs esam pārliecināti, ka veselības aprūpē slimnīcas un veselības aprūpes grozs patiešām ir ideālā stāvoklī? Tas pats attiecas uz citām jomām. Ir ļoti labi, ka izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis ļoti daudz ko ir pārskatījis, un mēs beidzot redzam izmaksas visos līmeņos un varam sākt vērtēt to lietderību. Ko nozīmē atgriešanās pirmskrīzes finansējuma līmenī, ja mēs ļoti labi zinām, ka daudz kur finansējuma izmantošana ir bijusi neefektīva? Tomēr to pieprasa kategoriski," pastāstīja finanšu ministrs.
Pēc Vilka teiktā, valsts iestādēm un ministrijām trūkst fiskālās disciplīnas. "Ir sajūta, ka ļoti daudzām ministrijām un daļai sabiedrības ir viedoklis, ka 3% vai 5% budžeta deficīts būtu pavisam normāli, un tā mēs arī turpmāk gribētu dzīvot. Lai Vilks tikai turpina aizņemties naudu ārējos tirgos. Savukārt mēs negribam vairs tam tērēt naudu," klāstīja finanšu ministrs.
Viņš paskaidroja, ka Latvija procentos par aizņemto naudu maksā vairākus simtus miljonu gadā. "Igaunijā valsts parāds ir minimāls un viņi par to maksā ļoti maz. Viņi to naudu, ko mēs maksājam procentos, mierīgi tērē savām prioritātēm. Un tad mēs brīnāmies, kāpēc igauņiem ir tāds līmenis, bet mums nav. Tieši tādēļ, ka viņiem šie 200 miljoni latu gadā aiziet algās, veselībā vai kaut kur citur," atzina Vilks.
Viņš gan prognozēja, ka, neskatoties uz gaidāmajām smagajām diskusijām, vienošanās par budžetu būs un tiks turpināta atbildīga fiskalā politika. "Tas tomēr ir ielikts likumā, un domāju, ka deputātiem būs ļoti grūti iet pret likumu. Nākamajā gadā mūsu mērķis ir nonākt līdz ļoti saprātīgam deficīta līmenim ‒ 0,8% no iekšzemes kopprodukta. Tas ir ielikts likumā – vai tad deputāti balsos pret to, ko viņi nesen ir akceptējuši? Tik lielam saprātam tomēr ir jābūt. Tādēļ es domāju, ka beigās jau progress tiks panākts. Tomēr līdz tam būs liels troksnis, smagas vilšanās, pārmetumi, ka valdība neko nedara un neseko cilvēkiem līdzi," pavēstīja finanšu ministrs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
