Pret nodokli, ko EM plāno izmantot, lai finansētu elektroenerģijas lietotāju jeb tā dēvēto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) fondu un sociālo atbalstu trūcīgākajām mājsaimniecībām, kategoriski iebilst Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācija (LAEF). Turpretim citas uzņēmēju organizācijas pret SEN ieviešanu noskaņotas pielaidīgi vai pat pozitīvi.
"Delfi" jau ziņoja, ka EM piedāvā jau nākamgad ieviest īpašu SEN, kas elektrības ražotājiem būtu jāmaksā par saņemto atbalstu. Tā dēvētajām lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām izmaksātajam atbalstam plānots piemērot 15 % lielu nodokli, bet komersantiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus - 10 % lielu nodokli.
Viszemāko - 5 % - lielu nodokli paredzēts piemērot atbalstam, kas izmaksāts komersantiem par elektrību, kas saražota mazās koģenerācijas stacijas, kas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmām un kuru uzstādītā elektriskā jauda nepārsniedz 4 megavatus
LAEF valdes loceklis Andis Kārkliņš valdības sēdē prognozēja, ka SEN ieviešanas gadījumā Latvijā vairs netiks atvērtas jaunas elektrostacijas, kurās elektrības ražošanai tiek izmantota biomasa, bet daļa jau esošo nozares dalībnieku būs lemti bankrotam.
"Vidējā rentabilitāte, saskaņā ar "KPMG Baltic" pētījumu mums ir 8% līdz 12 %. Noņemot vēl 10 %, būs, kas noies uz grunti un, kas pats sliktākais, paraus līdzi saistītās nozares," viņš teica.
Turpretī ietekmīgo uzņēmēju organizāciju - Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) pārstāvji uzskata, ka līdz šim atjaunojamo energoresursu nozare atbalstīta pārmēru dāsni.
"Ja kāds ar tādu atbalstu nav spējīgs nopelnīt un padalīties ar 5 %- 15 %, tad vai nu tehnoloģija ir resursus šķērdējoša vai kaut kas nav kārtībā ar grāmatvedību," sacīja LDDK eksperts Pēteris Leiškalns.
Savukārt LTRK pārstāvošais Kārlis Šēnhofs uzsvēra, ka pašreizējais OIK maksājums 1,89 santīmu apmērā par kilovatstundu ir "sarkanā robeža, ko nedrīkst pārkāpt", taču atzina, ka paralēli jautājumam par OIK maksājumu samazināšanu būtu jāsāk diskusija arī par iespējām samazināt AS "Sadales tīkls" pakalpojumu tarifus.
Gatavību piekāpties jautājumā par SEN piemērošanu, pauda arī Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas vadītājs Andris Akermanis, kurš teica: "5 % liels nodoklis nav pats lielākais ļaunums, kaut arī tas pacels siltuma cenas, bet ne visās apdzīvotajās vietās."
Ņemot vērā valdībā izskanējušās diskusijas, Ekonomikas ministrijai uzdots iespēju piemērot pazemināto SEN likmi 5 % apmērā arī gadījumos, kad SEN saņēmēja saražotais siltums tiek efektīvi izmantots, piemēram, siltumnīcās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
