"Swedbank" galvenais ekonomists Latvijā Mārtiņš Kazāks aģentūrai BNS sacīja, ka 2014.gads ekonomikā bija vājāks nekā cerēts, tostarp galvenais negatīvais pārsteigums bija Krievijas agresija Ukrainā, kam būs arī tālejoša negatīva ietekme uz visa reģiona attīstību. Arī Eiropas ekonomika bija vājāka nekā cerēts.
Arī "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai BNS norādīja, ka šogad ekonomikas pieaugums, neapšaubāmi, bija lēnāks par gaidīto.
"Gadu mijā komercbanku prognozes bija ap 5%, faktiskais rezultāts būs apmēram puse no tā. Tas ir pirmais lielais pārsteigums kopš krīzes. Diezgan negaidīts bija arī iemesls," sacīja Strautiņš.
Tāpat viņš norādīja, ka iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma bremzēšanos šogad izraisīja patēriņš - ja pārtikas tirdzniecība attīstījās labi, tad ilglietošanas preču pārdošanas pieaugums ir bijis daudz vājāks. "Acīmredzot, to izraisīja vizuāli lielākas cenas un cilvēkiem šķitis, ka viņiem piedāvā kaut ko neizdevīgu. Ar laiku šim efektam jāpāriet," teica Strautiņš.
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai BNS teica, ka gads ekonomikā ir aizvadīts piezemēti pozitīvā garā, ar periodiskiem saasinājumiem, jo īpaši Ukrainas notikumu un Krievijas sankciju ietekmē.
"Izaugsme turpinājās, kaut nācās diezgan būtiski pārskatīt ekonomikas izaugsmes prognozes, tās pazeminot. Starp galvenajiem faktoriem, kas veidoja zemāku izaugsmi bija vairāki. Pirmkārt, eiro zonas atgūšanās turpināja buksēt, nespējot paātrināt atgūšanos. Otrkārt, iezīmējās nepatīkami attīstības scenāriji Ukrainā, ar turpmāku notikumu eskalāciju starp Rietumiem un Krieviju. Tas viss pastiprināja nenoteiktības līmeni, tādēļ uzņēmēji kļuva vēl piesardzīgāki. Tāpat to veicināja pragmatiski apsvērumi, jo jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma nosacījumi vēl tika tikai izstrādāti, tādēļ daudzi ieņēma nogaidošu pozīciju. Lēnāku izaugsmi noteica ne tikai eksporta pieauguma bremzēšanās, bet arī tas, ka nedaudz lēnīgāks kļuva patēriņa kāpums. Tas viss norādīja, ka pēckrīzes atsitiena efekts ir sevi izsmēlis, bet jaunās ģeopolitiskās situācijas, eiro zonas problēmu ietekmē jauni impulsi straujākai ekonomikas izaugsmei izpalika," sacīja Gašpuitis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
