Otrdien valdība devusi zaļo gaismu jaunajai nodokļu reformai, vienbalsīgi atbalstot valsts nodokļu pamatnostādnes 2018. – 2021. gadam.

Par pamatnostādnēm valdība sāka diskusijas pagājušajā nedēļā, tomēr pēc ilgām sarunām tās nenoslēdza, lai iegūtu visu koalīcijas partiju atbalstu. Pirms nedēļas partijas "Vienotība" ministriem nebija mandāta balsot par pamatnostādnēm.

Tomēr, paredzot pamatnostādnēs finansējumu veselībai, izglītībai un drošībai, "Vienotības" valde pirmdien vienojās pamatnostādnes atbalstīt. Partija arī aicināja noteikt, ka valsts budžeta deficīts būs saskaņā ar likumā atļauto līmeni.

Valdības otrdien atbalstītais rīkojums paredz, ka, īstenojot pamatnostādnes, jāparedz – risinājums veselības aprūpes finansēšanas modelim un strukturālā deficīta mērķa ievērošana. Tāpat jāparedz arī tas, ja budžeta veidošanas gaitā rodas papildu līdzekļi, finansējums jānovirza prioritārajiem pasākumiem, īpašu uzmanību vēršot iesākto nozaru reformu turpināšanai.

Paredzēts, ka jau nākamgad tiks palielināts finansējums veselības nozarei, kas tuvinās nozares finansējuma apjomu 4% no IKP. To nosaka Latvijas Stabilitātes programmā 2017. – 2020.gadam ietverta atkāpe no Vidēja termiņa mērķa.

Atkāpe nodrošina papildu finansējumu veselības nozarei, kas attiecīgi ir 0,4% no IKP 2018. gadā un 0,5% no IKP 2019. gadā.

Pamatnostādnes paredz samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) no 23% līdz 20% (algām līdz 45 tūkstošiem eiro gadā), ieviest 0% reinvestētās peļņas nodokli, nosakot 20% nodokli sadalītajai peļņai, saglabāt iespēju izmantot uzņēmumu ienākumu nodokļa atlaidi speciālās ekonomiskās zonās un brīvostās strādājošiem uzņēmumiem.

Paredzēts arī palielināt minimālo algu līdz 430 eiro, paaugstinot neapliekamo minimumu līdz 250 eiro strādājošajiem un 250 eiro pensionāriem (2020. gadā pensionāriem līdz 300 eiro), kā arī noteikt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 250 eiro apmērā. Paredzēts arī atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu griestus.

Tā kā šīs izmaiņas samazina kopējus nodokļu ieņēmumus valstī, pamatnostādnēs ir ietverti vairāki pasākumi, lai nodrošinātu nodokļa sloga pārvirzi uz patēriņu un kapitālu.

Dokuments paredz sakārtot nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, par 30% paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem, kā arī pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli, tostarp benzīnam, dīzeļdegvielai un cigaretēm.

Tāpat pamatnostādnes paredz noteikt ierobežojumus IIN attaisnotajiem izdevumiem, tostarp par ārstniecības un izglītības pakalpojumiem, par ziedojumiem un ziedojumiem politiskajām partijām, par iemaksām privātajos pensiju fondos un par apdrošināšanas prēmiju maksājumiem

"Es esmu gandarīts par to, ka mums izdevās ar "Vienotību" rast kopsaucēju. Tas, manuprāt, bija ļoti svarīgi, lai mēs tiktu līdz otrajam etapam – sagatavotiem konkrētiem grozījumiem," pēc sēdes atzina Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Lai gan valdības sēdē izskanēja bažas gan no Fiskālās disciplīnas padomes, gan no Latvijas Bankas pārstāvjiem, Kučinskis vērsa uzmanību, ka tikai diskusiju gaitā var nonākt pie rezultāta. "Tas nenozīmē, ja kādam ir bažas, mēs pārtraucam strādāt. Tad es būtu pārtraucis [strādāt] jau pirmajā mēnesī."

Viņš norādīja, ka valdība nekādā gadījumā nedrīkst pazaudēt divus galvenos nodokļu reformas uzstādījumus: par reinvestētās peļņas nodokli 0% apmērā un par nevienlīdzības mazināšanu. "No tiem nekādas atkāpes nebūs," uzsvēra premjers.

Kā iepriekš informēja FM, reformai ir vairāki pamatmērķi: valsts konkurētspējas un eksportspējas paaugstināšana, nevienlīdzības mazināšana un palielināt nodokļu ieņēmums līdz vienai trešdaļai no IKP apmēra. FM cer, ka, īstenojot nodokļu reformu, tiks panākts ekonomiskais izrāviens, kas noteikts Nacionālās attīstības plānā 2014. – 2020.gadam.

Vairāk par plānoto reformu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!