Apmēram trešdaļa (32%) vecāku, kuri veido uzkrājumus bērnu nākotnei vai plāno to darīt, vēlētos, lai uzkrātā summa tiktu novirzīta ar bērna izglītību saistīto izmaksu segšanai, liecina "SEB" bankas veiktās aptaujas rezultāti.
Bērnu izglītība ir vispopulārākais krāšanas mērķis, kam seko uzkrājumu veidošana ar mērķi nodrošināt atvasei pirmo iemaksu par mājokli. Savukārt trešais populārākais mērķis – speciālu kursu vai interešu izglītības apmaksa, kas palīdz attīstīt bērna talantus. Savukārt aptuveni ceturtā daļa aptaujāto atzīmē, ka veido uzkrājumus ar domu, ka bērni paši, sasniedzot pilngadību, izlems, kur novirzīt šo naudu.
2020. gadā vidēji mēnesī Igaunijā vecāki uzkrājumam bērnu nākotnei novirzīja 47 eiro. Lietuvā summa, ko ik mēnesi uzkrājumam novirzīja vecāki, ir nedaudz zemāka – 45 eiro, bet Latvijā tā ir viszemākā – 43 eiro. Aktīvāk ilgtermiņa uzkrājumus visā Baltijā veido mammas: vairāk nekā 60% apdrošināšanas polišu pērn noslēgušas sievietes.
"Igaunijā vecāki uzkrājumos vienmēr novirzījuši lielākas summas: piemēram, 2015. gadā Latvijā un Lietuvā vecāki uzkrājumiem bērnu nākotnei ieguldīja vidēji ap 29 eiro mēnesī, bet mūsu ziemeļu kaimiņi – ap 38 eiro. Arī šobrīd Igaunija ir līderos, kas liek domāt, ka tur bērniem, sasniedzot 18 gadu vecumu, būs uzkrāts lielāks kapitāls, ko varēs novirzīt vai nu mācībām vai pirmajai iemaksai, iegādājoties mājokli", skaidro "SEB Life and Pension Baltic SE" valdes locekle Kristīne Lomanovska..
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
