Foto: LETA
Ja agrāk investīcijas bija visai sarežģīts process, kurā bez apjomīgiem līdzekļiem iesaistīties bija bezjēdzīgi un bieži vien neiespējami, tad aizvadītajos gados digitālās tehnoloģijas šo finanšu jomu ir ievērojami demokratizējušas. Dažādas lietotnes un interneta platformas, kā arī pašas komercbankas nu piedāvā iegādāties akcijas, obligācijas, kriptovalūtas vai citas preces ar dažiem klikšķiem, un pieteikties uzkrājumu fondiem var pāris minūšu laikā. Tomēr atvieglotais process arī rāda riskus – naudu var pazaudēt, izvēloties neizdevīgākus piedāvājumus, neuzticamus pakalpojumu sniedzējus vai spekulatīvus darījumus. Tāpēc finanšu pratība vēl aizvien ir ārkārtīgi svarīga.

Sākumā vispār ir divi fundamentālie jautājumi – kāpēc krāt un kāpēc uzkrāto ieguldīt?
Jautājumā, kāpēc krāt, katram cilvēkam ir sava motivācija, bet parasti tās ir kaut kāda veida ambīcijas. Piemēram, parūpēties par bērniem. Vai arī nopirkt māju. Citiem tās var būt ambīcijas uzsākt biznesu. Vēl lielāka ambīcija ir dzīvot no pasīviem ienākumiem – agrā pensija un tā tālāk. Tas ir retāk Latvijā, bet ir arī tādi cilvēki, kas tiešām grib sakrāt lielu kapitālu un dzīvot no pasīvajiem ienākumiem.

Tātad sākumā cilvēkam parasti jānonāk līdz tam secinājumam, kāpēc krāt. Cilvēki saka: “Ai, man tāpat rīt var uzkrist ķieģelis uz galvas. Kāda jēga krāt?” Ja viņš tā domā, tad izredzes, ka daudz sakrās un ieguldīs efektīvi, ir diezgan zemas.

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!