Ēnu ekonomika ir viena no lielām attīstības problēmām, ar ko saskarāmies Latvijā. Zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas un kontrabandas aizvien ir ievērojami, vidējam rādītājam sasniedzot 2,745 miljardus eiro, forumā "Kurp ved naudas li(ī)kumi jeb ceļš uz drošām finansēm Latvijā" sacīja Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors, Vidzemes augstskolas padomes priekšsēdētājs Arnis Sauka
2020. gadā kopējie nodokļu ieņēmumi Latvijā bija aptuveni 9,361 miljards eiro jeb 32% no IKP. IKP 2020. gadā Latvijā bija 29,5 miljardi eiro.
"Valsts pētījumu programmas Ēnu ekonomikas mazināšana valsts ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai" ietvaros mēs ar dažādām metodēm izvērtējām visus nodokļu veidus – cik ieņemam un cik aiziet garām valsts kasei. Kopumā mūsu dati liecina, ka, veicot dažādus aprēķinus un izmantojot dažādas metodes, ja nebūtu ēnu ekonomikas vai kontrabandas, ieņēmumi būtu 12,107 miljardi eiro jeb par 2,745 miljardiem vairāk nekā šobrīd. Ņemot vērā, ka aprēķini atšķiras, zaudēto nodokļu diapazons ir no 2,036 miljardiem eiro līdz 3,576 miljardiem eiro, un aprēķinu apakšējā robeža parāda, ka tiek zaudēti aptuveni 22,7% no visiem potenciālajiem nodokļiem," skaidro Sauka.
77% no visiem zaudētajiem nodokļu ieņēmumiem veido tieši darbaspēka nodokļi, jo aplokšņu algu apmērs Latvijā aizvien ir liels. Diemžēl tas aizvien ir augstāks nekā pārējās Baltijas valstīs un starpība pēdējo gadu laikā ir pieaugusi.
Nākamā lielā kategorija ir akcīzes nodoklis – šajā kategorijā zaudēti 10% nodokļu ieņēmumi. Lielākā neiegūto nodokļu pozīcija ir naftas produkti, īpaši transportlīdzekļos izmantotā dīzeļdegviela un benzīns. No aplēstā nedeklarētā/nelegālā benzīna un dīzeļdegvielas patēriņa tiesībaizsardzības iestādes atklāj un iegūst tikai nelielu daļu, kas nozīmē, ka politika akcīzes nodokļa iekasēšanā no naftas produktiem varētu būt daudz efektīva. Tam seko tabaka, lielākoties uz kontrabandas cigarešu rēķina, izpētījuši eksperti.
PVN veido 9% no visiem zaudētajiem nodokļiem, taču Sauka uzsver, ka ar šīs kategorijas mazināšanu Latvijā ir veicies labi. Šie 9% lielā mērā ir tāpēc, ka PVN ir liels īpatsvars kopējā nodokļu struktūrā, līdz ar to runājam par diezgan lielu skaitli eiro vērtībā, piebilst Sauka.
Izvērtējot skaitļos, secināts, ka PVN kategorijā ir samērā zemi izvairīšanās rādītāji – ap 3,8%, kas ir zemāks rādītājs nekā citām nodokļu kategorijām, tomēr PVN rada lielu neiekasēto nodokļu daļu tāpēc, ka no kopējiem nodokļu ieņēmumiem PVN ieņem 29%.
Pierādījumi no ES valstīm liecina, ka efektīva politika cīņā ar PVN nemaksātājiem ietver investīcijas IT, lai labāk sekotu līdzi PVN maksājumu saistībām un mudinātu nodokļu maksātājus pildīt pienākumus iesniegt papildu informāciju, piemēram, nodrošinot atskaitīšanos reālā laikā un e-rēķinus.
Savukārt neiekasētais uzņēmumu ienākumu nodoklis Latvijā veido līdz 2% no nodokļu apjoma jeb vidēji 53 miljonus eiro gadā (atkarībā no aprēķiniem no 47 līdz 59 miljoniem eiro).
Protams, ka ēnu ekonomika ietekmē uzņēmējdarbības vidi, investīciju piesaisti un tautsaimniecības konkurētspēju, piebilda eksperts.
Lai mazinātu ēnu ekonomiku, balstoties uz pētījumu rezultātiem, eksperti izstrādājuši galvenos rīcībpolitikas virzienus ēnu ekonomikas mazināšanai:
1. Uzņēmēju un indivīdu uzticēšanās dažādām institūcijām un apmierinātība ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem (t.sk., vai sabiedrība tic sociālās apdrošināšanas sistēmai, uzņēmēju un sabiedrību apmierinātība ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem, valsts institūciju komunikācija u.c.);
2. Varbūtība tikt pieķeram un soda samērīgums, iesaistoties ēnu ekonomikas darbībās;
3. Nodokļu politika;
4. Nodokļu morāle;
5. Ar konkrētām industrijām un uzņēmumiem saistītu iemeslu novēršana – aplokšņu algu noteicošie faktori, tostarp, administratīvais slogs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
