Kriptovalūtu tirgus piedzīvo kārtējo satricinājumu un, ja neatkopsies, apdraud daudzu investoru līdzekļus. Tādēļ ekonomisti un vēsturnieki, meklējot paralēles un skaidrojumus šobrīd notiekošajam, ir nonākuši līdz vēsturē pirmajam spekulāciju burbulim – Nīderlandes tulpju mānijai. Lai gan daži norāda, ka, laikam ejot, notikums ir uzpūsts, citi uzskata, ka tas ir ļoti piemērots salīdzinājums 2022. gada kriptovalūtu ķibelēm.
1634. gadā par tulpēm lielu interesi izrādīja franči un citi eiropieši, bet galvenais "mānijas" periods, kā norādīts literatūrā, bija laika posms no 1936. līdz 1937. gadam Nīderlandē. Vēstures avoti liecina, ka spekulāciju tirgus sasniedza jaunas virsotnes, tulpju sīpolu nākotnes līgumi ziemā pirms burbuļa plīšanas varēja pat desmit reizes dienā mainīt savu īpašnieku.
Tirdzniecība bija aktīva. Jāmin, ka vēstures dati par šo periodu ir visai aptuveni, jo lielākā daļa tirdzniecības ar tulpēm un nākotnes līgumiem notika ārpus oficiālās biržas. Tomēr, kā liecina daži avoti, viens retas tulpes sīpols varēja maksāt pat 2500 - 5000 guldeņus. Salīdzinājumam – sudraba dzeramais kauss maksāja 80 guldeņus, bet astoņas labi barotas cūkas – 240 guldeņus. Daži pētnieki gan norāda, ka šīs cenas varētu nebūt patiesas, jo avots ir satīras izdevums, kas aprakstīja "tulpju māniju" pēc sprādziena. Tomēr Brauna Universitātes ekonomista Pītera Garbera savāktie dati liecina, ka tulpes dažus mēnešus pirms sprādziena maksāja pat 20 reizes mazāk nekā augstākajā punktā.
Tomēr 1937. gada februārī sākās straujš cenu kritums, un līdz maijam tulpju tirgus bija teju pilnībā izjucis, un, kā raksta pētnieks Dags Frenčs, bankrotējušo uzņēmumu skaits šajā periodā dubultojās.
