Foto: AP/Scanpix/LETA

Kā liecina Finanšu nozares asociācijas dati, šā gada pirmajā ceturksnī no Latvijas lielāko komercbanku klientiem ir izkrāpti 1,6 miljoni eiro, kā arī konstatēti 443 telefonkrāpniecības gadījumi. Vienlaikus pagājušajā gadā kopumā, klientiem pašiem apstiprinot maksājumu, izkrāpto naudas līdzekļu summa sasniedza 11,1 miljonu eiro un daļa no upuriem ir bijuši uzņēmēji, informē "Luminor" banka.

Kā ziņo "Cert.lv", katru nedēļu vismaz viens vai pat vairāki uzņēmumi Latvijā kļūst par interneta krāpnieku upuriem, zaudējot finanšu līdzekļus vai svarīgus datus. Par upuriem biežāk kļūst lielie uzņēmumi, tomēr no garnadžiem nav pasargāti arī mazie un vidējie biznesi. Tieši nelielie uzņēmumi ir tie, kuri krāpniecības sekas izjūt sāpīgāk, jo izkrāptās summas ir proporcionāli lielākas pret to ienākumiem.

"Nozagtās naudas apmērs ir atkarīgs no krāpniecības shēmas. Zaudējumi parasti ir mērāmi dažu tūkstošu apmērā un var sasniegt pat desmitus un simtus tūkstošus eiro par vienu darījumu. Galvenais krāpnieku mērķis ir uzņēmumu finanšu vadītāji un grāmatveži, kā arī jebkuras personas, kurām ir piekļuve uzņēmuma finansēm vai internetbankas piekļuvēm, līdz ar to, ir ļoti svarīgi viņus atbilstoši izglītot par dažādiem iespējamiem krāpniecības veidiem," teic "Luminor" krāpšanas novēršanas eksperts stāsta Anrijs Šmits.

Visbiežāk uzņēmēji sastopas ar viltus rēķinu vai avansa rēķinu krāpniecību un pikšķerēšanu jeb nelikumīgiem mēģinājumiem iegūt informāciju, piemēram, par internetbankas parolēm, kredītkaršu numuriem.

Pikšķerēšanas gadījumā visbiežāk uzņēmuma darbinieks saņem e-pastu par datora bloķēšanu vai līdzīgiem brīdinājumiem un lai no tiem izvairītos, tiek aicināts veikt noteiktas darbības, piemēram, klikšķināt uz saiti vai atvērt pielikumā esošu dokumentu. Savukārt, par finansēm atbildīgās personas nereti arī saņem zvanus, lūdzot kāda pārskaitījuma veikšanu apstiprināt ar "Smart ID" vai kodu kalkulatoru, un nosaukt paroles.

Krāpnieki mēdz uzdoties arī par viltus sadarbības partneriem, un, izrakstot viltus rēķinus, mēģina panākt naudas pārskaitījumus uz sev piederošiem kontiem. Nereti tiek atsūtīta it kā oficiāla vēstule par to, ka mainījušies bankas konti un grāmatvedim var nerasties aizdomas, ka notiek krāpšanas mēģinājums.

Lai izvairītos no šādiem krāpšanas gadījumiem, noteikti jāizmanto tikai droši tiešsaistes rēķinu apmaksas veidi. Kā norāda eksperts, visdrošākais veids, lai pieslēgtos internetbankai būtu caur savas bankas mājaslapu vai mobilo aplikāciju.

Lai izvairītos no krāpniecības, uzņēmējiem regulāri jāveic darbinieku, īpaši grāmatvežu, apmācība, piemēram, izspēlējot dažādus krāpniecības mēģinājumus un liekot darbiniekiem atpazīt viltus e-pastu starp vairākiem īstiem u.tml. Vēlams izstrādāt un ieviest arī visaptverošas iekšējās politikas un procedūras, kas vērstas uz darbinieku uzraudzību un iekšējās krāpšanas novēršanu, kā arī izstrādāt kārtību ārējās krāpšanas gadījumos - kā darbiniekam veikt informācijas pārbaudi, ziņošanu utt.

Par nākotnes draudu jāuzskata arī "Deepfake" jeb "dziļviltojuma" krāpniecības metodi, kas Latvijā vēl nav izplatīta, bet ar mākslīgā intelekta palīdzību var veidot video, foto un balss viltojumus. Šajā gadījumā pat videozvanā var būt grūti atpazīt, ka zvanītājs ir nevis bankas darbinieks, bet krāpnieks.

Katrā datorā, kas tiek lietots uzņēmuma vajadzībām, jābūt jaunākajiem ugunsmūriem un pretvīrusu programmatūrai, kas var pasargāt no pikšķerēšanas shēmām un mēģinājumiem iegūt konfidenciālu informāciju no ierīcēm.

Mazākiem uzņēmējiem, kas ikdienā nealgo IT speciālistu, regulāri būtu jāveic iekārtu pārbaude un programmatūras atjaunošana pie uzticama datorspeciālista. Tāpat ieteicams izmantot "cert.lv" piedāvātos bezmaksas rīkus – DNS ugunsmūri u.c. līdzīgus, kas pasargā no kiberapdraudējumiem – viltus bankas lapas, krāpnieciskas tirdzniecības platformas, vīrusus izplatošas vietnes u.c.

Konstatējot krāpniecības faktu, uzņēmējam nekavējoties jāsazinās ar banku un Valsts policiju – jo savlaicīgāka būs rīcība, jo lielāka iespēja pieķert krāpnieku un cerība atgūt zaudētos līdzekļus.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!