Kapara (vara) cena, ko izmanto it visā, sākot no datoru mikroshēmām un tosteriem līdz energosistēmām un gaisa kondicionieriem, kopš marta ir samazinājusies par gandrīz trešdaļu. Investori pārdod savas daļas, baidoties, ka globālā recesija samazinās pieprasījumu pēc šī metāla.
“Mēs atskatīsimies uz 2022. gadu un domāsim: “Oi..,” sarunā ar "Bloomberg" saka "Wells Fargo" nekustamo īpašumu stratēģijas vadītājs Džons Laforžs. “Tirgus tikai atspoguļo tūlītējās bažas. Bet, ja jūs patiešām domājat par nākotni, jūs varat redzēt, ka pasaule mainās. Viss tiek elektrificēts, un tam būs nepieciešams daudz vara."
Kapara uzkrājumi pasaulē tuvojas bīstami zemiem līmeņiem. Nesen kalnrūpniecības gigants "Newmont Corp." atlika plānus par divu miljardu dolāru vērta zelta un vara ieguves projekta uzsākšanu Peru. "Freeport-McMoRan Inc.", pasaulē lielākais publiskais vara piegādātājs, ir brīdinājis, ka cenas šobrīd ir “nepietiekamas”, lai atbalstītu jaunas investīcijas.
Jaunu kapara raktuvju atvēršana prasa vismaz desmit gadus, tādēļ investīciju sarukums šobrīd var nozīmēt, ka brīdī, kad pasaule attapties, ka metāla trūkst, vajadzēs desmitgadi, lai iztrūkums sāktu samazināties. Tas savukārt ievērojami bremzēs zaļās elektrības ieviešanas plānus, kas savukārt turpinās negatīvi ietekmēt planētas klimatu.
"Bloomberg" min, ka tuvākajos gados kapara pieprasījums pieaugs par 50%, bet jau 2024. gadā tā ieguve būs sasniegusi maksimālo punktu, ja vien netiks uzsākti jauni projekti.
"Goldman Sachs" prognozē, ka Londonas metālu biržā vara cena 2025. gadā gandrīz dubultosies līdz gada vidējam līmenim 15 000 USD par tonnu. Šonedēļ trešdien vara cena biržā nokritās līdz USD 7690 par tonnu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
