Foto: LETA

Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi "Baltic International Bank" pagaidu aizsardzības lūgumu attiecībā uz Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu apturēt bankas darbību.

Apgabaltiesas lēmumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentā 14 dienu laikā no pilna lēmuma izveides dienas. Pilns tiesas lēmums tiks sastādīts 2.martā.

Tiesā skaidroja, ka lēmums pieņemts attiecībā uz pagaidu aizsardzības lūgumu, savukārt lietas izskatīšana par "Baltic International Bank" pieteikumu atcelt un apturēt FKTK lēmumus notiks 23. martā.

Banka ir lūgusi tiesu atcelt divus FKTK 2022. gada 12. decembra lēmumus - par "Baltic International Bank" darbības apturēšanu un noregulējuma neveikšanu, komisijas 13. decembra lēmumu par noguldījumu nepieejamību, kā arī 21. decembra lēmumu par garantēto atlīdzību izmaksām.

Latvijas Bankā, kurai kopš šā gada ir pievienota FKTK, aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir iesniegts priekšlikums par "Baltic International Bank" licences anulēšanu. "Ja ECB pieņems lēmumu par kredītiestādes licences anulēšanu, tad atbilstoši likumam Latvijas Banka iesniegs tiesā pieteikumu par kredītiestādes likvidāciju un likvidatora iecelšanu," skaidroja Latvijas Bankā.

Tāpat Latvijas Bankā atzīmēja, ka ir iespējami vairāki tālākie scenāriji attiecībā uz "Baltic International Bank" nākotni, kas ir atkarīgi gan no bankas un tās akcionāru tālākajām darbībām, gan arī no ECB lēmuma.

Savukārt ECB pārstāvji aģentūrai LETA komentāru par licences anulēšanas procesu "Baltic International Bank" nesniedza.

Jau ziņots, ka FKTK pērn 12.decembrī ārkārtas sēdē nolēma apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu "Baltic International Bank". FKTK atzina "Baltic International Bank" par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās, un nolēma neveikt "Baltic International Bank" noregulējumu, proti, neīstenot pasākumus bankas darbības stabilizēšanai.

Šādu lēmumu FKTK pieņēma, jo banka ilgstoši nevarēja nodrošināt dzīvotspējīgas stratēģijas ieviešanu. Līdzšinējā darbības stratēģija neatbilda bankas iespējām un nav īstenojama, tāpēc banka ilgstoši nenodrošināja pelnītspējīgu biznesa modeli. Tāpat bankai bija nopietni iekšējās pārvaldības trūkumi, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Savukārt 13.decembrī tika pieņemts lēmums par noguldījumu nepieejamību bankā.

Vienlaikus "Baltic International Bank" akcionāri paziņoja, ka nepiekrīt FKTK lēmumam par bankas darbības apturēšanu un vēlās turpināt darbu, jo "Baltic International Bank" pietiek kapitāla, un tā ir gatava strādāt arī tālāk, nepieciešamības gadījumā piesaistot jaunu kapitālu un arī jaunus akcionārus.

"Baltic International Bank" 2022.gada deviņos mēnešos strādāja ar zaudējumiem 7,186 miljonu eiro apmērā, kas ir 3,6 reizes vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā. Bankas aktīvi 2022.gada 30.septembrī bija 195,29 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7,1% jeb 14,88 miljoniem eiro mazāk nekā 2021.gada beigās, kad "Baltic International Bank" aktīvi bija 210,171 miljons eiro.

Bankas lielākie akcionāri 2022.gada septembra beigās bija Valērijs Belokoņs (38,13%) un Vilorijs Belokoņs (21,3%). Pēc aktīvu apmēra "Baltic International Bank" 2021.gada beigās bija 10.lielākā banka Latvijā.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!