Vācijas revīzijas uzraudzības iestādes Apas pieņemtais lēmums paredz arī naudas sodu 500 000 eiro apmērā EY un no 23 000 eiro līdz 300 000 eiro katram no pieciem pašreizējiem un bijušajiem atbildīgajiem uzņēmuma darbiniekiem.
Pirmdienas rītā izplatītajā paziņojumā Apas norādīja, ka tā "uzskata par pierādītiem profesionālo pienākumu pārkāpumiem "Wirecard" un "Wirecard Bank" revīziju veikšanā no 2016. līdz 2018. gadam, nesniedzot sīkāku informāciju par pārkāpumiem.
Saskaņā ar regulatora lietu pārzinātāju teikto, pagaidām nav pieņemts oficiāls lēmums par to, vai EY ir rīkojusies ar nodomu vai tikai nolaidības dēļ, kas būs galvenais jautājums, lemjot par uzņēmuma kriminālatbildību un civiltiesisko atbildību.
Vēstulē, ko EY partneriem nosūtījis EY augstākā līmeņa vadītājs Endijs Boldvins (Andy Baldwin) un ar kuru iepazinās "Financial Times", sankcijas tika nosauktas par "bargām".
"Šis ir bijis ļoti sarežģīts gadījums mūsu organizācijai un jo īpaši EY Vācijai," viņš sacīja un piebilda: "Ar šo revīziju EY Vācija nevar lepoties." Konrāds Dafijs, Vācijas patērētāju lobiju grupas "Finanzwende" eksperts, uzsvēris: "Šis sods ir skaidrs signāls."
Viņš piebilda, ka regulators ilgu laiku ir bijis pārāk maigs pret "Wirecard" un ka tam būtu jārīkojas "izlēmīgāk".
Aizliegums uz diviem gadiem ir diezgan bargs sods, kādu Vācijā līdz šim neesam redzējuši," sacīja Vācijas Valsts revidentu institūta IDW priekšsēdētājs Klauss Peters Naumanns.
Pēc skandāla Vācija palielināja visu revidentu atbildību un pastiprināja nozares regulējumu. Apas un Vācijas finanšu uzraudzības iestādei BaFin ir piešķirtas lielākas pilnvaras, un valdība ir dubultojusi maksimālo sodu par profesionālās ētikas pārkāpumiem līdz 1 miljonam eiro.
Pēc "Wirecard" sabrukuma 2020. gadā Apas iesniedza kriminālo sūdzību pret vairākiem EY revīzijas partneriem, atsaucoties uz pierādījumiem, ka uzņēmums, iespējams, ir apzināti sniedzis faktiski nepareizus revīzijas atzinumus. Prokurori izmeklē šo lietu, bet vēl nav izvirzījuši apsūdzības.
Priekšsēdētājs krimināllietā pret bijušo "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu un diviem citiem augstākā līmeņa vadītājiem ir kritizējis EY par to, ka tā, iespējams, nav rīkojusies, ņemot vērā pierādījumus par krāpšanu Vācijas maksājumu grupā.
"Wirecard" 2020. gada jūnijā bankrotēja, un tas bija viens no lielākajiem pēckara grāmatvedības skandāliem Eiropā pēc tam, kad tika atklāts, ka puse no tās ieņēmumiem un 1,9 miljardi eiro uzņēmuma naudas līdzekļu neeksistē.
Vairāk nekā desmit gadus uzņēmums bija saņēmis EY revīzijas ziņojumus bez piezīmēm.
EY Vācija paziņojumā norādīja, ka tā "rūpīgi" izskatīs Apas lēmumu, bet vēl nav saņēmusi detalizētu juridisko secinājumu.
"Mēs paužam nožēlu, ka "Wirecard" krāpšana netika atklāta agrāk, bet mēs esam guvuši svarīgas mācības no šīs lietas," sacīja uzņēmums, piebilstot, ka tas ir veicis "nozīmīgus pasākumus", lai uzlabotu revīzijas kvalitāti un riska pārvaldību.
Uzņēmums ir arī izveidojis jaunu vadības komandu un ieviesis papildu kontroles mehānismus.
""EY Germany" šodien ir citāda organizācija," sacīja uzņēmums, piebilstot, ka tas pilnībā sadarbojās ar Apas izmeklēšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
