Arvien biežāk Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi saskaras ar situāciju, ka Latvijā notāri atsakās apstiprināt nekustamā īpašuma darījumus un noformēt pilnvaras nekustamā īpašuma pārdošanai Latvijā, Krievijā un Baltkrievijā. Vissliktāk šajā situācijā Latvijā klājas patvēruma meklētājiem, to apliecina arī rakstā pieminētais Krievijas pilsones stāsts. Intervijā portālam "Delfi" zvērināta notāre Dace Elksne un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis skaidroja, kādi var būt atteikuma iemesli un ar ko jārēķinās, vēršoties pie notāra.
Daudzi Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi pēc 2022. gada 24. februāra nolēma savu nekustamo īpašumu pārdot. Daži vēlējās pārdot savu Latvijā esošo māju vai dzīvokli, citi – savu īpašumu Krievijā. Iemesli tam bija dažādi. Kādam bija steidzami nepieciešama nauda ikdienas tēriņiem vai mitekļa iegādei (Eiropā vai, tieši otrādi, Krievijā), kāds vairs nedrīkstēja šķērsot valsts robežu. Citi baidījās nonākt vienas vai otras puses "melnajā sarakstā".
Vissliktāk šajā situācijā Latvijā klājas patvēruma meklētājiem, to apliecina arī rakstā pieminētais Krievijas pilsones stāsts. Intervijā portālam "Delfi" zvērināta notāre Dace Elksne un Latvijas Zvērinātu notāru padomes pārstāvis skaidroja, kādi var būt atteikuma iemesli un ar ko jārēķinās, vēršoties pie notāra.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Abonē un lasi vairāk:
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
