Par 700 eiro minimālo algu darba ņēmējs saņems 601 eiro neto. Uz rokas saņemtā atalgojuma starpība ar patreiz noteikto minimālo algu būs 58 eiro (543 eiro šobrīd). Ja paaugstinātu minimālo ienākumu līdz Lietuvas līmenim – 625 eiro, tad izmaksa darba ņēmējam būtu 626 eiro mēnesī, kas būtu par 82 eiro vairāk nekā šobrīd.
Salīdzinājumam Lietuvā no 2023. gada minimālā alga ir paaugstināta līdz 840 eiro, bet neapliekamais minimums minimālajai algai ir 625 eiro. Igaunijā no šī gada minimālā alga ir 725 eiro mēnesī, neapliekamais minimums – 654 eiro, bet no 2025.gada minimuma slieksni plānots palielināt līdz 700 eiro.
Ņemot vērā darbaspēka trūkumu un dzīves dārdzības pieaugumam, samazinās to darba ņēmēju īpatsvars, kas saņem minimālo algu un mazāk. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem vēl pirms dažiem gadiem to īpatsvars bija ap 20% jeb katrs piektais iedzīvotājs darbaspējīgā vecumā. Tad pērn to skaits jau samazinājās līdz 16% jeb aptuveni 120 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Grant Thornton Baltic" aicina līdz ar minimālās algas palielināšanu atgriezt dienaskārtībā jautājumu par neapliekamā minimuma sliekšņa celšanu. Tas sniegtu lielāku ieguvumu mazo algu saņēmējiem un arī darbadevējam, nekā tikai minimālās algas celšana.
"Minimālās algas celšana par 80 eiro pēc būtības neuzlabos dzīves situāciju mazā atalgojuma saņēmējiem, bet nozīmēs lielāku nodokļu slogu darbu devējiem. Tāpēc, ja vēlamies palīdzēt šai sabiedrības daļai, tad būtu svarīgi palielināt neapliekamā minimuma slieksni, lai tas ir konkurētspējīgs ar Igauniju un Lietuvu. Jāmin, ka abas šīs valstis to pārskatīja pēdējā laikā. Latvija konkurē Baltijas līmenī, un šobrīd mums turpina būt augstākie darbaspēka nodokļi. Neapliekamā minimuma slieksnis nav paaugstināts kopš 2020.gada," norāda SIA "Grant Thornton Baltic" partneris Raitis Logins.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
