Vidējā bruto darba samaksa Igaunijā pērn ceturtajā ceturksnī sasniedza 1904 eiro mēnesī, kas ir par 9,7% vairāk nekā 2022.gada pēdējos trīs mēnešos pērn, liecina Igaunijas Statistikas departamenta publiskotie dati.
Mediānā alga Igaunijā oktobrī-decembrī bija 1578 eiro, kas ir par 10,5% vairāk nekā 2022.gada pēdējā ceturksnī.
Visaugstākā vidējā bruto samaksa trešajā ceturksnī bija informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, kur tā sasniedza 3271 eiro mēnesī, finanšu un apdrošināšanas jomā, kur tā bija 2902 eiro mēnesī, kā arī enerģētikas sektorā, kur vidējā mēnešalga sasniedza 2548 eiro.
Savukārt viszemākā vidējā bruto darba samaksa ceturtajā ceturksnī bija viesu uzņemšanā un sabiedriskajā ēdināšanā – 1193 eiro –, citu pakalpojumu sektorā, kur tā bija 1247 eiro, kā arī nekustamo īpašumu sektorā, kur vidējā alga sasniedza 1310 eiro mēnesī.
Salīdzinājumā ar 2022.gada pēdējo ceturksni vidējā bruto darba samaksa Igaunijā visvairāk pieaugusi izglītībā (+18,6%), kā arī cilvēka veselības aprūpes un sociālā darba jomā (+15,4%).
No apriņķiem vislielākā vidējā bruto mēneša samaksa oktobrī-decembrī Igaunijā bija Harju un Tartu apriņķī, bet viszemākā – Sāres un Valgas apriņķī.
Visā 2023. gadā vidējā bruto alga Igaunijā bija 1832 eiro mēnesī, kas ir par 11,3% vairāk nekā 2022. gadā. Mediānā alga pagājušajā gadā Igaunijā sasniedza 1501 eiro.
Kopš 2023. gada pirmā ceturkšņa Igaunijas Statistikas departaments vidējo algu aprēķinā izmanto datus no Nodokļu un muitas departamenta nodarbinātības reģistra un ienākumu un sociālā nodokļa deklarācijām. Iekļauti dati par cilvēkiem, kas strādā saskaņā ar darba līgumiem, Civildienesta likumu un dienesta līgumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
