"Tirgi joprojām ir skeptiski, ka veiktie pasākumi līdz šim ir pietiekami, lai nodrošinātu Eiropas atveseļošanos un novērstu krīzes padziļināšanās risku," ziņu aģentūrai "Reuters" atzina Baltā nama preses sekretārs Džejs Karnijs.
Novērojot, ka bažas par eirozonas parādu krīzi palielinās, Austrālijas centrālā banka otrdien samazināja procentu likmes par 0,25 procentpunktiem - līdz 3,5% atzīmei, kas ir zemākais līmenis divu gadu laikā. Tas atsaucas uz turpmāko Eiropas vājināšanos un tirgus noskaņojuma pasliktināšanos, ziņo aģentūra "Reuters".
Pieaug spiediens uz ES "kasieri" Vāciju, lai tā atteiktos no savas fiskālās taupības politikas un palīdzētu reģiona vājākajām ekonomikām un vairāk strādātu pie īstermiņa izaugsmes veicināšanas.
Pēc mediju ziņojumiem par Berlīnes izdarīto spiedienu uz Madridi, pieprasot Spānijai vērsties pēc starptautiskās finanšu palīdzības, Vācija pirmdien paziņoja, ka Spānijas ziņā ir izlemt, vai valstij ir vajadzīgs finansiāls atbalsts, ziņo "Reuters".
Anonīms G7 avots aģentūrai "Reuters" atzinis, ka pastāv bažas par krasu noguldījumu izņemšanu īsā laika periodā, Spānijai cenšoties rekapitalizēt "Bankia" un mazākas bankas.
G7 vadītāja ASV vēlas, lai Eiropa stingrāk risinātu krīzes problēmas. ASV ir izteikusies, ka nevēlas piešķirt vairāk naudas Starptautiskajam Valūtas fondam, kurš varētu atbalstīt eirozonu. Kāds cits G7 avots aģentūrai "Reuters" stāstīja, ka ir mazas izredzes, ka globālā kopiena sāks darboties kā viens veselums, lai apturētu krīzi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
