ASV regulatori izmeklē aizdomas, ka arī Vācijas lielākā banka "Deutsche Bank" un citas pasaules lielākās pasaules bankas ir pārskaitījušas miljardiem dolāru Irānai, Sudānai un citām valstīm, pret kurām noteiktas starptautiskās sankcijas, sestdien vēstīja laikraksts "New York Times".
Izmeklēšana ir tikai sākuma stadijā, atsaucoties uz tiesībsargājošo institūciju amatpersonu sniegto informāciju, vēstīja laikraksts, norādot, ka netiek uzskatīts, ka "Deutsche Bank" līdzekļus klientu Irānā vārdā ir pārskaitījusi pēc 2008.gada.
2007.gadā banka nolēma, ka tā "neiesaistīsies jaunos darījumos ar partneriem tādās valstīs Irānā, Sīrijā, Sudānā un Ziemeļkorejā un izstāties no šādiem darījumiem tik lielā mērā, cik tas juridiski ir iespējams", sarunā ar "New York Times" pārstāvi uzsvēra "Deutsche Bank" pārstāvis.
Izmeklēšana pret "Deutsche Bank" ir viena no vairākām lietām, kas kopš 2009.gada sāktas pret pasaules finanšu kompānijām aizdomās par iespējamiem naudas pārskaitījumiem Irānas bankām.
"New York Times" vēstīja, ka ASV prokuratūra bažas rada Lielbritānijas bankas "Standard Chartered", kas apsūdzēta nelikumīgos darījumos ar Irānas kredītiestādēm, vienošanās ar ASV Ņujorkas štata banku uzraugu. Banka piekritusi samaksāt piespriesto 340 miljonu ASV dolāru (193 miljonu latu) sodu. Prokuratūra bažījas, ka tas rada iespaidu, ka ASV institūcijas ir sašķeltas un nekoordinētas, tādējādi kavējot ārvalstu banku un ASV regulatoru sadarbību.
Tomēr prokuratūrai izmeklēšanas laikā par "Standard Chartered", kas vēl turpinās, līdz šim nav izdevies atklāt naudas pārskaitījumus teroristiem, narkotiku karteļiem un uzņēmumiem vai privātpersonām valstīs, pret kurām noteiktas sankcijas.
ASV Ņujorkas štata Finanšu pakalpojumu departaments augusta sākumā paziņoja, ka peļņas gūšanas nolūkā "Standard Chartered" gandrīz desmit gadu esot sistemātiski slēpusi transakcijas ar Irānu, kuras, iespējams, ir devušas teroristiem un kriminālnoziedzniekiem iespēju piekļūt ASV banku sistēmai.
Pēc Ņujorkas štata banku uzrauga vēstītā, " Standard Chartered" saziņā ar Irānas valdību esot noslēpusi apmēram 60 tūkstošus transakciju vismaz 250 miljardu dolāru vērtībā, par kurām komisijas maksās nopelnījusi simtiem miljonu ASV dolāru. Departaments uzsvēra, ka, cenšoties gūt peļņu, banka esot viltojusi dokumentus un traucējusi uzraudzībai.
Pēdējo desmit gadu laikā ASV un to sabiedrotie ir pastiprinājuši sankcijas pret Irānas bankām, institūcijām un personām, tādējādi mēģinot apturēt Irānas kodolprogrammas attīstīšanu, par ko starptautiskā sabiedrība apsūdz Teherānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
