Foto: PantherMedia/Scanpix
Kanādas Konkurences birojs pagājušonedēļ nolēma sodīt pārtikas koncernus "Nestle" un "Mars" par neatļautu vienošanos fiksēt šokolādes cenas. Abi pārtikas giganti un izplatītājs "ITWA" esot sazvērējušies un būtībā izveidojuši šokolādes karteli.

Portāls "Delfi" piedāvā apskatīt pēdējo piecu gadu interesantākos piemērus, kad negodīgie uzņēmumi pieķerti vai turēti aizdomās par iesaistīšanos nelikumīgajās karteļu afērās.

Saldais, bet negodīgais šokolādes kartelis


Foto: morgueFile
Otavā esošais Konkurences birojs paziņojis - tam izdevies atrast pierādījumus tam, ka abi pārtikas giganti  - "Nestle" un "Mars"  - un izplatītājs "ITWAL" ir sazvērējušies un būtībā izveidojuši šokolādes karteli, vēsta raidsabiedrība BBC.

"Cenu noteikšana ir smags noziedzīgs nodarījums. Lēmums par soda piemērošanu pierāda Konkurences biroja apņēmību pārtraukt karteļu vienošanās Kanādā," norādījis konkurences komisāra vietas izpildītājs Džons Pekmens, uzsverot, ka konkurenci mazinošo vienošanos dēļ galvenie cietēji ir patērētāji.

Aizdomas par līdzdalību "šokolādes kartelī" gulst uz vēl vienu saldumu ražošanas gigantu - "Hershey". Šī kompānija, visticamāk, apmaiņā pret soda mīkstināšanu, tiesas sēdē atzīs savu līdzdalību šokolādes cenu fiksēšanā.

Šveice pieķer gaisa kravu pārvadājumu karteli


Foto: stock.xchng
Šveices Konkurences komisija pērnā gada nogalē  paziņoja, ka tā četrām transporta kompānijām -  "Deutsche Bahn", "Kuehne+Nagel", "Panalpina Welttransport" un "Agility Logistics International"  -  piemērojusi naudassodu par cenu fiksēšanu gaisa kravu pārvadājumiem caur Šveici, atgādina raidsabiedrība BBC.

Konkurences komisija noteica naudassodu 6,2 miljonu franku (3,6 miljonu latu) apmērā četrām starptautiskām transporta kompānijām, kuras fiksējušas nodevas un piemaksas gaisa kravu pārvadājumu jomā. Lielāko soda naudu 3,12 miljonu franku (1,8 miljonu latu) apmērā saņēma Šveices "Panalpina Welttransport", citam Šveices uzņēmumam  "Kuehne+Nagel"  naudassods noteikts 1,17 miljonu franku (680 940 latu) apmērā.

Vācijas dzelzceļa kompānijai "Deutsche Bahn" noteiktā soda nauda sasniedza 1,02 miljonus franku (698 400 latus), bet Kuveitā bāzētā "Agility Logistics International"  tika sodīta ar 907 349 frankiem (528 077 latiem).

1,5 miljardu eiro sods par kineskopu karteli

Foto: DELFI Aculiecinieks
Pērnā gada nogalē Eiropas Komisija (EK) piemēroja 1,5 miljardu eiro (1,05 miljardu latu) lielu naudassodu televizoru un monitoru kineskopu nozares kompānijām, ziņo CNN. 

Sodīti tika "LG Electronics", "Philips" un "Samsung", "Panasonic", "Toshiba" un "Technicolor", kas iepriekš bija pazīstams kā "Thomson". Kineskopi veido 50% -70% no televizoru un monitoru cenas.

Gandrīz desmit gadus, no 1996. līdz 2006.gadam, šīs kompānijas noteikušas un sarunājušas cenas, dalījušās tirgos, savā starpā sadalījušas klientus un centušās kontrolēt konkurentu darbības iespējas. 

Degvielas tirgotāji Vācijā vēl tikai gaida verdiktu


Foto: AFP/Scanpix
Vācijas konkurences uzraugi pērn ierosināja lietu par iespējamo piecu šīs valsts lielo degvielas tirgotāju neatļautu vienošanos, lai izspiestu no tirgus mazos degvielas tirgotājus, vēstīja ārvalstu mediji.

Izmeklēšana aizvien notiek par to, vai nepastāv vienošanās starp "Exxon Mobil" piederošo uzpildes staciju tīklu "Esso", "ConocoPhillips" piederošo "Jet", "Shell", "Total" un "British Petroleum" piederošo "AralAG". Vācijas konkurences uzraugs Federālais karteļu birojs paziņojis, ka rūpīgi tiks pētīts, kā šīs kompānijas nosaka degvielas cenas un vai šis veids nav negodīgs pret pārējiem tirgus dalībnikiem.

Pieciem starptautiskajiem naftas milzžiem pieder aptuveni divas trešdaļas no Vācijas degvielas tirgus. 

Krāpjas arī mazgāšanas līdzekļu ražotāji


Foto: DELFI
Ārvalstu mediji ar plašu rezonansi vēstīja, ka 2011.gada nogalē Francijas regulators mazgāšanas līdzekļu kartelim piemēroja 361 miljona eiro (aptuveni 256,3 miljonu latu) naudassodu.

Vācijas "Henkel" uzņēmumam  piemērotais sods sasniedza 92,3 miljonus eiro (65,5 miljonus latu), bet ASV kompānijai "Procter & Gamble" un "Colgate-Palmolive" naudassodi bija attiecīgi 233,6 miljoni eiro (165,85 miljoni latu) un 35,4 miljoni eiro (25,13 miljoni latu).

Kartelis darbojies no 1997.gada līdz 2004.gadam ar pārtraukumu no 1998.gada oktobra līdz 1999.gada novembrim.

17 dažādu tērauda ražotāju kartelis


Foto: RIA Novosti/Scanpix
Tērauda ražotājiem 2010.gadā Eiropas Komisija (EK) piemēroja soda naudu 518 miljonu eiro (364,05 miljonu latu) apmērā par cenu fiksēšanas karteļa izveidošanu, vēsta ASV laikraksts "The New York Times".

EK bija atklājusi, ka kompānijas strādājušas kartelī 18 gadus, lai fiksētu cenas stiegrojuma tēraudam, kas tiek izmantots balkonu un tiltu celtniecībā.

Kartelis laika periodā no 1984.gada līdz 2002.gadam darbojies visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, izņemot Lielbritāniju, Īriju un Grieķiju.

Vislielākā soda nauda 276,5 miljonu eiro (194,3 miljonu latu) apmērā tika piemērota tērauda gigantam "ArcelorMittal". Kartelis kopš pirmās sanāksmes Cīrihē ticies vairāk nekā 550 reižu un tikšanās vietas parasti noritējušas tirdzniecības sanāksmju laikā viesnīcās visā Eiropā.

Vannu, izlietņu un krānu kartelis


Foto: stock.xchng
2010.gada vasarā Eiropas Komisija (EK) noteica  622 miljonu eiro (437,14 miljonu latu) naudas sodu santehnikas ražotājiem par karteļa veidošanu, atgādina aģentūra "Bloomberg".

Vislielākais sods 326 miljonu eiro (229,11 miljonu latu) apmērā tika  piemērots ASV kompānijai  "Ideal Standard".  Savukārt Vācijas uzņēmums "Villeroy & Boch" saņēma  71,5 miljonu eiro (50,25 miljoniem latu) lielu sodu. Somijas  uzņēmuma "Sanitec" un vācu ražotāja "Grohe" naudas sods bija aptuveni 50 miljoni eiro (35,14 miljoni  latu).

Kartelis savu negodīgo  darbību izvērsis laika posmā no 1992. līdz 2004.gadam Vācijā, Austrijā, Itālijā, Beļģijā, Francijā un Nīderlandē. 

Iekrīt arī riepu ražotāji


Foto: LETA
2009.gadā Eiropas Komisija (EK) sodīja Japānas riepu ražotāju "Bridgestone", Lielbritānijas un Vācijas "Dunlop Oil and Marine/Continental" un vēl vairākas kompānijas par karteļa izveidošanu un  piesprieda naudas sodu 131,5 miljonu eiro (92,4 miljonu latu) apmērā, atgādina raidsabiedrība BBC.

EK apsūdzēja kompānijas karteļa izveidošanā naftas transportam paredzētu šļūteņu tirgū laika posmā no 1986.gada līdz 2007.gadam.

Automašīnu stiklu kompāniju kartelis


Eiropas Komisija (EK) četriem automašīnu stikla ražotājiem  piemēroja naudas sodu 1,4 miljardu eiro (983,9 miljonu latu) apmērā, kas ir viena no lielākajām EK jebkad piespriestajām soda summām, liecina informācija EK mājas lapā.

Raidsabiedrība BBC vēsta, ka naudassods tika uzlikts Japānas kompānijai "ASAHI Glass Co.", Lielbritānijas "Pilkington plc.", Francijas "Saint-Gobain SA" un Beļģijas "Soliver".

Kompānijām tika izvirzīta apsūdzība par Eiropas automašīnu stiklu tirgus sadalīšanu un slepenas tirdzniecības informācijas apmaiņu no 1998. līdz 2003.gadam.

Parafīna vaska kartelis


Foto: PantherMedia/Scanpix
2008.gadā Eiropas Komisija (EK) parafīna vaska ražotājiem par cenu fiksēšanu piesprieda naudas sodu aptuveni 676 miljonu eiro (475,1 miljona latu) apmērā, vēsta raidsabiedrība BBC.

Tolaik cenu noteikšanas kartelī darbojās Lielbritānijas un Nīderlandes "Rotal Dutch/Shell", ASV "ExxonMobil Corp." un Francijas "Total", kā arī citas naftas kompānijas.

Parafīna vasks tiek izmantots, piemēram, sveču, vaska papīra, papīra krūzīšu un šķīvju ražošanā, kā arī ķimikāliju,  košļājamo gumiju un citu produktu nozarēs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!