Merkele ceturtdien paziņoja, ka bez šāda lēmuma sociāldemokrāti nepiekristu turpināt koalīcijas veidošanas sarunas. Merkele gan arī minēja, ka viņas pārstāvētie kristīgie demokrāti nostājušies pret šādu iniciatīvu, prognozēdami, ka minimālās algas noteikšanas dēļ varētu sarukt kopējais darbavietu skaits.
„Mēs gan ieguldīsim lielas pūles, lai pēc šāda lēmuma darba vietu skaits nesamazinātos," sacīja Merkele.
Sarunu laikā sociāldemokrāti esot piedāvājuši noteikt minimālo nacionālo algu, kuras likmei esot jābūt vismaz 8,5 eiro (aptuveni 6 latiem) par stundu.
Vācijā šobrīd nepastāv nacionālā līmenī noteikta minimālā alga. Atsevišķas arodbiedrības panākušas, ka to pārstāvētajās nozarēs tiek noteikta minimālā alga, taču nacionālā līmenī pret šādu iniciatīvu jau iepriekš iebildusi Merkeles vadītā partija.
Vācija 22.septemrbī tika aizvadītas Bundestāga vēlēšanas, kurās pārliecinoši uzvarēja Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU).
Par CDU/CSU nobalsojuši 42 % vēlētāju, kas ir Merkeles vadīto konservatīvo labākais rādītājs pēdējos 23 gados.
Taču Merkeles vadīto kristīgo demokrātu līdzšinējais koalīcijas partneris - liberālā Brīvo demokrātu partija (FDP) vēlēšanās negaidīti piedzīvoja fiasko un ar 4,8% rezultātu nespēja pārvarēt iekļūšanai Bundestāgā noteikto 5% barjeru.
Līdz ar to Merkeles vadītā partija ir spiesta meklēt jaunu koalīcijas partneri, lai nepieļautu mazākuma valdību. Kā viens no reālākajiem variantiem vairākkārt izskanējis variants, kurā Merkele sadarboties ar līdzšinējo lielāko opozīcijas partiju - Socioldemokrātiem.
Galējā vienošanās par koalīcijas sastāvu aizvien nav panākta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
