Japānas rūpniecības kompānija "Mitsubishi Materials" svētdien izteica vēsturisku atvainošanos ASV kara gūstekņiem, kas tika piespiesti strādāt raktuvēs Otra pasaules kara laikā.

Japānas valdība oficiālu atvainošanos kara gūstekņiem izteica 2009.gadā un to atkārtoja gadu vēlāk, bet "Mitsubishi" iniciatīva ir pirmā no Japānas kompānijas puses.

Augsta ranga "Mitsubishi" vadības pārstāvis Hikaru Kimura izteica "vislielākās nožēlas pilnu atvainošanos" 94 gadus vecajam Džeimsam Mērfijam no Kalifornijas štata ASV. Viņš ir viens no retajiem vēl dzīvajiem ASV kara gūstekņiem, kas bija spiesti strādāt Japānā kara, kas beidzās pirms 70 gadiem, laikā.

Mērfijs pieņēmis "no sirds teikto, pazemīgo" atvainošanos.

"70 gadus kopš kara beigām kara gūstekņi, kas strādāja šajās Japānas kompānijās, ir lūguši kaut ko ļoti vienkāršu, viņi ir lūguši atvainošanos," teica Mērfijs.

"Mēs ceram paplašināt "Mitsubishi" pazemīgo soli šoreiz uz visām citām raktuvēm un rūpnīcām, kas nodarbināja ASV kara gūstekņus pret viņu gribu," viņš piebilda.

Kimura un citi kompānijas pārstāvji iepriekš tikās ar Mērfiju un citu bijušo kara gūstekņu ģimenes locekļiem, "lai izteiktu savu vislielākās nožēlas pilni atvainošanos par to, ka viņi tika pakļauti smagam darbam Otrā pasaules kara laikā, kad strādāja "Mitsubishi" pārvaldītās raktuvēs," norādīja kompānijas augsta ranga amatpersona.

Viņš informēja, ka gandrīz 900 kara gūstekņu tika norīkoti smagā darbā četrās raktuvēs Japānā.

Japānas kompānijas kara laikā verdziskam darbam izmantoja tūkstošiem citu ASV kara gūstekņu. Kopumā 12 tūkstoši ASV gūstekņu tika aizvesti uz Japānu un piespiesti strādāt vairāk nekā 50 vietās, lai tādā veidā atbalstītu impēriskās Japānas kara centienus.

"Darba apstākļi bija ārkārtīgi skarbi, un kara gūstekņi tika pakļauti milzu grūtībām," atzina "Mitsubishi" vadības pārstāvis, solot nepieļaut tādu lietu atkārtošanos.

"Kā kompānija, kas ir "Mitsubishi Mining" pēctece, mēs nevaram nejust dziļu ētisko atbildību par šo pagātnes traģēdiju," viņš teica.

Atvainošanās tika izteikta Simona Vīzentāla centra  Iecietības muzejā Losandželosā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!