Blakus pamestām un apdzīvotām ēkām manāmas neskaitāmas sludinājumu zīmes par pārdošanu, savukārt iedzīvotāji labākas dzīves meklējumos pārceļas uz ASV štatiem Floridu un Teksasu.
Pēdējo desmit gadu laikā Puertoriko pametuši aptuveni 400 000 jeb 10% iedzīvotāju, bet kopš pērnā gada vasaras, kad salas valdība pirmo reizi paziņoja par nespēju atmaksāt aizņēmumus jeb defoltu, aizbraucēju skaits krietni palielinājies, skaidro "CNN Money".
CNN min piemēru par māju ar trīs guļamistabām, kas 2009. gadā tika iegādāta par 177 tūkstošiem ASV dolāru. Pēc dažiem gadiem tās vērtība pieaugusi līdz 215 tūkstošiem ASV dolāru, bet tagad ekonomikas krīzes iespaidā cenas nekustamajam īpašumam krīt tik strauji, ka šī paša īpašuma cena lēšama ap 100 tūkstošiem ASV dolāru.
"Cilvēki, atstājot durvīs atslēgas, burtiski pamet savas mājas. Viņi savu īpašumu vienkārši atstāj bankas rīcībā," situāciju medijam skaidro pussalas iedzīvotāja Marija Rodrigeza.
Rodrigeza pati dzīvojot māju blokā, kur īpašuma vērtība pirms dažiem gadiem bijusi ap vienu miljonu ASV dolāru, taču tagad labākajā gadījumā par to varot cerēt saņemt 400 000 ASV dolāru.
Puertorikāņi kopš 1917. gada ir ASV pilsoņi, tomēr Savienoto Valstu konstitūcijas darbība Puertoriko ir ierobežota un teritorijas iedzīvotāji nevar piedalīties ASV prezidenta vēlēšanās, taču var vēlēt savu gubernatoru.
Viens no finanšu krīzes galvenajiem iemesliem esot ilgtermiņa dzīvošana uz parāda - salas valdība vairākus gadus, norēķinoties par pensijām un sedzot publiskā sektora izdevumus, pārdevusi obligācijas. Parādzīmes izdotas, neskatoties uz to, ka Puertoriko ekonomika atrodas recesijā un tās iedzīvotāju skaits samazinās.
Laikraksts "The New York Times" aprēķinājis, ka Puertoriko parāds ir četras reizes lielāks nekā tas, kāds bija jāatmaksā bankrotu piedzīvojušajai Detroitai. Medijs arī atgādina, ka atšķirībā no Detroitas ASV konstitūcija neļauj Puertoriko iesniegt maksātnespējas pieteikumu, kas nozīmē, ka salas finanšu krīzes sekas būs grūtāk kontrolējamas un neparedzamas.