Krievijas otrā lielākā banka, kuru prezidents Vladimirs Putins gadiem ilgi izmantojis megaprojektu finansēšanai un oligarhu kreditēšanai, "Vņešekonombank" (VEB) turpina slīgt parādos un nu tās ārējās parādsaistības sasniedz jau 20 miljardus ASV dolāru, vēsta "The Moscow Times".

Kā liecina bankas vadītāja, valsts premjera Dmitrija Medvedeva paziņojums valdības mājaslapā, šobrīd ekonomikas stāvokļa dēļ nav iespējams runāt par VEB ārējā parāda restrukturizācijas iespējamību, tāpēc, lai stabilizētu bankas darbību, valsts 2016. gadā nolēmusi palielināt bankas kapitālu par 2,2 miljardiem ASV dolāru.

Tāpat nolemts veidot jaunu krīzes plānu, jo pašreizējais, 2014. gadā pieņemtais plāns šī brīža ekonomikas apstākļos pie zemām naftas cenām un zema rubļa kursa, nav ilgtspējīgs.

Kā liecina Krievijas mediju rokās nonākusī informācija, jaunais plāns paredz, ka VEB nāksies pārdot sev piederošās kapitāldaļas valsts enerģētikas kompānijā "Gazprom", to vērtība tiek lēsta 1,3 miljardu apmērā, tāpat paredzēts, ka VEB centīsies pārdot sev piederošās daļas Krievijas finanšu institūcijas "Sviaz-Bank" un "Globex Bank", kā arī Ukrainas "Prominvestbank".

Tāpat, kā raksta "Vedmosti", bankai nāksies pārdot sev piederošos vilcienus un lidmašīnas.

"Delfi" jau iepriekš vēstīja, ka Putina režīmā VEB bija paredzēts kā ekonomikas stimulētājs, kas, izmantojot valsts bankas statusu, Rietumu tirgos aizņēmās naudu par zemām procentu likmēm, ko savukārt iepludināja Kremļa atbalstītos projektos. Tagad šīs kredītiestādes iespējas lēti aizņemties sankciju dēļ ir zudušas. Banka iekļauta arī ASV un Eiropas pret Krieviju vērsto sankciju sarakstos.

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !