Bēgļi, kas pērnā gada laikā ieradās Eiropas Savienībā (ES), piecu gadu laikā spēs dubultā atgūt ES izmaksas, kas radušās bēgļu krīzes laikā, secināts pirmajā padziļinātajā pētījumā, kurā analizēta imigrantu ietekme uz Eiropas tautsaimniecību.

Pretēji daudzkārt politiķu minētajam, ka bēgļi novājinās Eiropas ekonomiku, jaunajā pētījumā secināts, ka sagaidāms tieši pretējais. "Bēgļi radīs jaunas darba vietas, palielinās pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, kā arī spēs nodrošināt jaunu darbaspēku, savukārt nodokļi no algām, ko šie cilvēki saņems, papildinās ES dalībvalstu pensiju fondus un valstu budžetus," minēts kādreizējā Eiropas Komisijas (EK ) ekonomikas padomnieka Filipa Legrēna vadītajā pētījumā.

Legrēns, kurš šobrīd strādā par pētnieku Londonas Ekonomikas un politisko zinātņu skolā (LSE), pētījumā noraida bažas, ka bēgļi pazemināšot darba samaksas līmeni vai palielināšot bezdarbu ES pilsoņu vidū.

Pētnieks lēš, ka laika posmā no 2015. gada līdz 2020. gadam bēgļu krīze Eiropas valstīs palielinās valstu parāda līmeni par teju 69 miljardiem eiro, taču šajā pašā laikā bēgļi, integrējoties valstu darba tirgos, palīdzēs radīt iekšzemes kopprodukta pieaugumu par 126,6 miljardiem eiro.

"Investējot vienu eiro bēgļu uzņemšanā, mēs tuvāko piecu gadu laikā varam gūt ienākumus divu eiro apmērā," pētījuma ievadā saka britu pētnieks.

Foto: Lisbon Council

Pētījumā izmantotas arī atsauces uz vēsturiski līdzīgām migrācijas krīzes situācijām. Legrēns atsaucas uz situāciju pagājušā gadsimta 70. un 80. gados, kad aptuveni 800 000 vjetnamiešu centās pamest Vjetnamu, taču daudzas valstis jaunos imigrantus uzņemt nevēlējās, jo, kā norādīja valdības, tiem trūka rietumu kultūras pieredzes, valodas prasmes un izglītības līmeņa. Kā skaidro Legrēns, 30 gadu laikā vjetnamieši, kas lielākoties tomēr tika uzņemti ASV, šobrīd vidēji gadā gūst lielākus ienākumus nekā amerikāņi.

Legrēns pētījumā arī raksta par bēgļiem, kas varētu palīdzēt pārvarēt Eiropas demogrāfiskās problēmas. "Līdz 2030. gadam Eiropas darbspējīgo iedzīvotāju skaits saruks par sestdaļu, kamēr veco ļaužu skaits palielināsies vairāk nekā par ceturtdaļu," norāda pētnieks, skaidrojot, ka gados jaunāko bēgļu uzņemšanu palīdzēs nākotnē nodrošināt sociālo stabilitāti pensijas vecuma cilvēkiem.

Pētījumu Legrēna vadībā izstrādāja divas nevalstiskās organizācijas - Tenta fonds un Atvērtās politiskās ekonomijas tīkla domnīca. Pilns pētījuma teksts pieejams šeit.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!