ASV apsver lēmumu piemērot sankcijas Krievijas centrālajai bankai, un ierobežojumi būtu vērsti uz 643 miljardu dolāru lielajām rezervēm, ko Krievijas prezidents Vladimirs Putins bija uzkrājis pirms plānotā uzbrukuma Ukrainā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, raksta "Bloomberg".
Galīgais lēmums vēl nav pieņemts, bet ASV prezidenta Džo Baidena administrācija apsver visas iespējas, lai mēģinātu atturēt Putinu no tālākiem postījumiem Ukrainā. Vienlaikus viņi norāda, ka ASV katru soli cenšas veikt saskaņā ar sabiedrotajiem Eiropā, lai panāktu maksimālu ietekmi.
Pagaidām nav skaidrs, cik tālu ir sarunas par šo lēmumu, taču jautājums par iespējamo vēršanos pret Krievijas centrālo banku jau apspriests janvāra beigās.
Baltā nama Nacionālās drošības padomes pārstāve atteikusies šo informāciju komentēt.
Kaut arī Krievija ir nepārtraukti samazinājusi atkarību no ārvalstu valūtām, saskaņā ar jaunākajiem oficiālajiem datiem, 2021. gada jūnija beigās joprojām centrālā banka 16,4% no rezervēm turēja ASV dolāros, kas gan ir par 22,2% mazāk nekā iepriekš. Eiro daļa pieauga par 32,2%.
Šāds lēmums būtu bezprecedenta tik lielai ekonomikai kā Krievijā. Zaudējot piekļuvi līdzekļiem ārzemēs, centrālajai bankai varētu tikt sasietas rokas, jo tā mēģina balstīt rubļa kursu ārvalstu valūtu maiņas tirgū, pārdodot valūtas. Tiešās intervences, kas notika šīs nedēļas sākumā, ir pirmā šāda rīcība kopš 2014. gada.
Šis solis būtu "postošs" Krievijai, uzskata "Bluebay Asset Management" stratēģis Londonā Tims Ešs. "Mēs redzētu rubļa krahu".
Krievija 22% no rezervēm glabā zeltā, no kura lielākā daļa tiek turēta valsts iekšienē, un uz to Rietumu sankcijas nevarētu attiekties, savukārt aptuveni 13% centrālās bankas rezervju ir juaņās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
