Fоtо: Publicitātes foto

Finanšu tehnoloģiju nozare radās pirms aptuveni 14 gadiem. Tradicionālie finanšu nozares spēlētāji, piemēram, bankas ar bažām skatījās, kas nu notiks. Tas bija laiks, kad tirgū ienāca daudzi mazi spēlētāji, piedāvājot ļoti specifiskus produktus un mēģinot gigantiem atņemt kaut nelielu tirgus daļu. Viņus dēvēja par nozares izaicinātājiem (disruptors - no angļu val.) un likās, ka nupat finanšu joma mainīsies līdz nepazīšanai. Tagad mēs redzam, ka izmaiņas ir notikušas, bet nekas strauji nav sagrauts. Vieta ir atradusies visiem. Turklāt mainās izpratne par to, kas vispār ir finanšu tehnoloģijas.

Jauni laiki

Finanšu tehnoloģijas šobrīd lielākoties ir par risinājumu finanšu problēmai nevis par tehnoloģijām, jo tās ir pieejamas. Ir pagājuši tie laiki, kad jauna finanšu produkta piedāvāšanai vajadzēja taisīt pašam savu sistēmu, kas bija līdz pat vienam gadam ilgs projekts ar mērķi uzbūvēt minimālu dzīvotspējīgu produktu. Izmaksas bija no 300 līdz 400 tūkstošiem eiro. Un tikai pēc šīm investīcijām un deviņu līdz 12 mēnešu darba uzņēmums sagādāja sev iespēju iziet tirgū un izmēģināt ideju. Mūsdienu tehnoloģiju attīstības ātrums ir tāds - ja šodien tev ir iespēja, tad pēc gada tās var arī nebūt. Kāds jau tavu ideju ir paņēmis un realizē.

Ir pagājuši arī tie laiki, kad finanšu tehnoloģiju nozares lielākie spēlētāji bija uzņēmumi, kas piedāvāja tiešsaistē noformēt aizdevumus. Tagad tie vienkārši ir aizdevēji. Tāpat, kā ir daudz maksājuma iestāžu, kredīta riska analītikas rīku, dažādu risku novērtēšanas un novēršanas rīku. Finanšu tehnoloģiju nozare ir nonākusi punktā, kad jebkuram ir iespēja pat bez īpašām zināšanām par industriju tomēr pārbaudīt un eksperimentēt ar savu ideju.

Paši finansē savus pakalpojumus

Kas attiecas uz finanšu tehnoloģiju jomas attīstību, manuprāt, mēs arvien vairāk redzēsim jaunus uzņēmumus, kas radīs nelielus nišas produktus specifisku klientu vajadzību risināšanai. Otrkārt, mēs piedzīvosim arī to, ka aizvien biežāk lielie uzņēmumi paši kļūst par finansētājiem. Viņiem ir visi nepieciešamie priekšnosacījumi - gan milzīga klientu datu bāze, gan savs kapitāls.

Patiesībā to jau mēs redzam. Piemēram, kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumam "PATA Timber" ir uzņēmums "PATA Finance", kas nodarbojas ar kreditēšanu. Telekomunikāciju uzņēmums LMT piedāvā telefonus un citas ierīces uz nomaksu. Ja agrāk tas bija veids, kā piesaistīt vairāk klientu, tad šobrīd tas jau ir kļuvis par atsevišķu biznesa virzienu. Interesants piemērs šim biznesa modelim ir arī uzņēmums "Vapaus" Somijā. Tas piedāvā uzņēmumu darbiniekiem iegādāties elektrovelosipēdus, izmantojot darbinieku atbalsta programmas un nodokļu atlaides. Rezultātā "Vapaus" ir finansējis vairāk ka 10 tūkstošus elektrovelosipēdu iegādi ar kopējo vērtību virs 40 miljoniem eiro. Turklāt par tā galveno biznesu ir kļuvusi tieši kreditēšana. Tagad velosipēdus klientiem pārdod uzņēmuma sadarbības partneri.

Klavieru līzings

Kreditēšana joprojām ir brīva niša, kur ir salīdzinoši daudz iespēju, jo risinājumus nevar piedāvāt lielie tirgus spēlētāji. Piemēram, mūzikas instrumentu tirdzniecības ķēde Šveicē, kam viens no populārākajiem produktiem ir dārgas klavieres, grib kļūt par finanšu tehnoloģiju uzņēmumu. Bērni visur apmeklē mūzikas skolas, bet bieži pēc pusgada viņiem šī nodarbe apnīk. Un ko vecākiem darīt ar šo mūzikas instrumentu, kas vairs nav vajadzīgs? Līdz ar to klavieru tirgotājs grib dot iespēju vecākiem nodrošināt klavieru operatīvo līzingu. Kamēr instruments tiks izmantots, tikmēr to būs iespējams izpirkt. Bet, ja būs tāda nepieciešamība, tad varēs arī klavieres atgriezt atpakaļ jebkurā brīdī. Protams, ka gala patērētājs pārmaksās, bet tā ir ērtība. Ja šis pats klients aizietu uz banku, vai ir pieejams klavieru līzings? Kā vispār bankai ir iespējams finansēt klavieru iegādi? Banka iesaka ņemt patēriņa kredītu vai kredītkarti ar 20% likmi, kas ir pārāk neizdevīgi.

Vēl viens vietējais piemērs - koka moduļu māju ražotājs. Uzņēmuma ražoto māju vērtība ir, sākot no 37 000. Dārgākās mājas maksā ap 80 000 eiro. Banka šo produktu nesaprot, jo tas neatbilst hipotekārā kredīta nosacījumiem. Proti, māju var pacelt un aizvest. Bet tā nav mašīna. Kas tad tā ir? Bankas un tradicionālie aizdevēji nesaprot, kā šo atrisināt. Un tas ir brīdis, kad var parādīties jaunas idejas no veikaliem vai tirdzniecības uzņēmumiem, kas vēlas radīt nišas produktus.

Šie visi augstāk minētie ir iegulto finanšu (embedded finance - no angļu val.) piemēri, kas skaidri norāda - finanses turpinās parādīties tieši tur, kur ir klients un viņa vajadzība. Vai tas būtu pieprasījums pēc automašīnām vai saules paneļiem.

Bankas nesaprot

Vēl viena niša, kas ir pieprasīta un ko bankas nesaprot, ir ieceļotāju finansēšana. Pēc pandēmijas aizvien populārāka kļūst "pārziemošana" valstīs, kur ziemā ir siltāks klimats. Piemēram, Spānijā cilvēki dzīvo vien pāris mēnešus, bet ienākumus gūst citās valstīs, kur maksā arī nodokļus. Rezultātā šobrīd nav iespējams Spānijā iegādāties nekustamo īpašumu, jo datu trūkuma dēļ hipotekāro kredītu bankas neizsniegs - nav ne pierādāmu ienākumu Spānijā, ne kredītvēstures. Taču es varu to atļauties. Iespējams, pat vairāk, kā vietējais iedzīvotājs. Tāpēc, piemēram, Dubaijā jau tagad populārs kļūst pakalpojums "rent to own" - nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā īrēt dzīvokļus ar izpirkuma tiesībām. Tas ir dārgs pakalpojums, taču noteiktā klientu grupā pieprasīts.

Ja paskatāmies uz finanšu tehnoloģiju dzīves ciklu, mēs visi sākam ar mazu nišu. Kaut ko iemācāmies darīt ļoti labi, izaugam lieli un sākam nepamanīt, ka ir izveidojušās jaunas nišas. Tā ir iespēja ienākt konkurentiem, jo viņi pamana šīs jaunās iespējas. Un tas šobrīd notiek finanšu tehnoloģiju jomā. Tirgus iespējas ir milzīgas. Ja māki atrisināt specifisku vajadzību, tev ir neizmērojams tirgus.

*Armands Liseks ir finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmuma "inGain" līdzdibinātājs un hakatona "Open FinHack" mentors

Читайте нас там, где удобно: Facebook Telegram Instagram !