Koalīcijas lēmums palielināt nodokli azartspēlēm par aptuveni 50% būtiski palielinās nelegālo azartspēļu apjomu, kas var radīt nopietnu apdraudējumu sabiedrības drošībai, uzskata asociācija.
Jau kopš 2009. gada Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir atklājusi un apturējusi vairākas nelicencētas azartspēļu organizēšanas vietas. Piemēram, pagājušā gada nogalē Valsts policija kopā ar Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekciju Rīgā kādas mājas pagrabā atklāja nelegālu kazino, kas iespējams darbojies pat nepilnu gadu, tādejādi valstij nodarot vairāku simtu tūkstošu latu zaudējumus.
"Līdz ar nodokļu palielināšanu turpināsies legāli strādājošo spēļu zāļu un kazino aizvēršanās. Kāds teiks, ka sabiedrība no tā tikai iegūst, bet diemžēl pēdējo gadu pieredze rāda, ka samazinoties legālajam biznesam, tā vietu ātri aizņem nelegālas azartspēles," norāda LSBA padomnieks Arni Marcinkēvičs. "Politiķiem jāsaprot, ka viņi riskē ne tikai ar neieņemtiem nodokļiem valsts budžetā, bet arī ar sabiedrības drošību. Ja valdība nodokļu paaugstināšanai pretī nespēj likt ļoti stingru kontroli un uzraudzību, tad mūs sagaida lielas problēmas," norāda asociācijas pārstāvis.
LSBA vairākkārtīgi ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību sakārtot tiesisko regulējumu azartspēļu organizēšanai internetā. Asociācija uzskata, ka sakārtojot šo jomu, valsts iegūtu papildu ieņēmumus vairāku miljonu latu apmērā.
"Ja valdība vēlas budžeta konsolidācijai no azartspēlēm iegūt papildus divus miljonus latu, tad to var izdarīt tikai, sakārtojot tiesisko regulējumu azartspēļu organizēšanai internetā. Pašlaik no azartspēlēm internetā Latvijas budžetā nenonāk neviens lats, lai gan azartspēles internetā Latvijā tiek organizētas un, spriežot pēc nelegālo reklāmu apjomiem televīzijā un internetā, Latvijas iedzīvotāji labprāt spēlē azartspēles internetā. Turklāt nelicencētajiem interneta azartspēļu organizatoriem ar biznesu iet krietni labāk nekā licencētajiem," uzskata Marcinkēvičs.
Salīdzinot ar 2009. gadu, ieņēmumi valsts budžetā 2010. gadā no izložu un azartspēļu nodevas un nodokļa pērn ir samazinājušies par 23,6%, savukārt azartspēļu nodoklis pašvaldību budžetos samazinājās par 25,8%. Nozarē 2010. gadā bija nodarbināti 3512 cilvēki.
Jau ziņots, ka budžeta konsolidācijai valdība plāno no 1. jūlija pārskatīt izložu un azartspēļu nodokli. Azartspēļu nodokļa likmi plānots paaugstināt no 9 600 uz 11 600 latiem par katru ruletes (cilindriskā spēle) galdu gadā – par katru ruletes rotējošajai iekārtai pievienoto spēļu galdu, un kāršu un kauliņu spēlēm. Likmes paaugstināšana videospēlēm un mehāniskiem automātiem par katra automāta katru spēles vietu paredzēta no 1 680 uz 2 500 latiem gadā. Tas ļaus budžetam iegūt aptuveni 0,8 miljonus latu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
