Foto: LETA
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina nākamgad ieplānotajā "nodokļu amnestijā" atteikties no jebkādas soda naudas piemērošanas par nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 2010.gada 1.septembrim.

"Vairums nodokļu parādu ir aizvadītajos gados īstenotās, neprognozējamās nodokļu politikas sekas. Ja valsts vēlas iet izlīguma ceļu un no uzņēmējiem iekasēt nenomaksātos nodokļus, ir jāatsakās no jebkādas soda naudas piemērošanas par nodokļu parādiem, kas izveidojušies līdz 2010.gada 1.septembrim," norāda LTRK Nacionālās Stratēģijas padome.

LTRK iesniegs Saeimā priekšlikumus grozījumiem "nodokļu amnestijas" likumprojektā, kuros lūgs atcelt soda naudas aprēķinu uzņēmējiem, kuri atbilstoši saskaņotajam grafikam "nodokļu amnestijas" jeb tā dēvētā nodokļu atbalsta pasākuma ietvaros samaksās nodokļu parāda pamatsummu.

"Uzņēmēji ir neapmierināti, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) nav pretimnākošs nodokļu parādu samaksas termiņu pagarināšanā," norāda LTRK Politikas nodaļas vadītājs Jānis Butkevičs, piebilstot, ka likumprojekts būs tests VID - cik lielā mērā nodokļu administrētājs sevi apliecinās kā uzņēmēju sadarbības partneri, ieklausīsies uzņēmējos un izmantos tiesības piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu. "Ja VID fokuss būs uz valsts budžeta "robu" aizpildīšanu un to pavadīs nevēlēšanās pagarināt nodokļu samaksas termiņus, pasākums cietīs fiasko," piebilda Butkēvičs.

Nodokļu parādi, kas radušies krīzes laikā, daudziem uzņēmējiem joprojām liedz piedalīties publiskajos iepirkumos un ES fondu projektu konkursos. Tāpēc LTRK sagaida no valdības "nepārprotamu signālu, ka uzņēmēji, kas pieteiksies dalībai nodokļa atbalsta pasākumā un veiks maksājumus atbilstoši saskaņotajam grafikam, varēs piedalīties gan publiskajos iepirkumos, gan pieteikties ES fondu finansējumam". Šāds risinājums būtu stimuls aktīvākai uzņēmēju dalībai "amnestijā", uzskata kamera.

Butkevičs arī uzsver, ka, "tā kā šobrīd valdība vēl nav devusi skaidru signālu iespējamam nodokļu likmju samazinājumam", "nodokļu amnestija" kā pagaidu un vienreizējs risinājums ir atbalstāms. "Tomēr vidējā un ilgtermiņa perspektīvā uzņēmēji no valsts sagaida skaidru vīziju par turpmāko nodokļu politiku jeb kas notiks pēc tam, kad pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam tiks slēgta," norāda eksperts.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar valdības sagatavoto likumprojektu, ko pašlaik izskata Saeimas komisijās, "nodokļu amnestijā" parādniekiem dzēsīs nokavējuma naudu un 90% soda naudu, ja viņi līdz noteiktam brīdim samaksās nodokļu pamatparādu un soda naudu 10% apmērā, taču uz "amnestijas" pretendentiem attiecinās arī daudzus ES atbalsta pasākumu nosacījumus.

Valdība likumprojektā piedāvā nodokļu pamatparādu fiksēt pēc stāvokļa uz pērnā gada 1.septembri un "nodokļu amnestiju" attiecināt uz iedzīvotāju ienākuma nodokli, uzņēmumu ienākuma nodokli, pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli, muitas nodokļiem un tiem līdzvērtīgiem maksājumiem, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, dabas resursu nodokli un nekustamā īpašuma nodokli (NĪN).

Tomēr no NĪN parādiem nodokļu maksātāji varēs tikt vaļā vien tad, ja pašvaldība būs lēmusi "amnestēt" šo nodokli savā teritorijā esošiem nekustamajiem īpašumiem. Ja pašvaldības dome šādu lēmumu nepieņems, "nodokļu amnestija" NĪN un ar to saistītajiem maksājumiem attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā netiks īstenota.

Valdības piedāvātais likumprojekts nosaka nodokļu maksātāju loku, kas var pieteikties "amnestijai", un "amnestijas" veidus, atkarībā no tā, vai nodokļa maksātājs ir nokļuvis ekonomiskās grūtībās un vai tam sniegtais atbalsts ES kontekstā ir uzskatāms par valsts atbalstu. "Likumprojektā ir identificētas arī tās nodokļu maksātāju grupas, kuras Eiropas Komisija ierobežo šādas formas valsts atbalsta saņemšanai – lauksaimniecības produktu primārie ražotāji, zivsaimnieki un transporta nozarē strādājošie," teikts likumprojekta anotācijā.

Nodokļu amnestijas sākuma laiku un īstenošanas kārtību noteiks Ministru Kabineta noteikumos, kas pašlaik nodoti saskaņošanai ministrijām. Premjers Valdis Dombrovskis (V) iepriekš atzina, ka "nodokļu amnestijas" likumam nav noteikts nekāds konkrēts spēkā stāšanās termiņš - tas būs atkarīgs no tā, cik ātri likumu izskatīs Saeima un saskaņos Eiropas Komisija. Pēc likuma spēkā stāšanās, visticamāk, tiks noteikts triju mēnešu periods, kurā nodokļu parādnieki varēs pieteikties "amnestijai".

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aplēsis, ka uz "nodokļu amnestiju" varētu pretendēt aptuveni 110 000 nodokļu maksātāju. Taču VID direktore Natālija Jezdakova jau paziņojusi, ka tikko parādījās ziņas par to, ka nodokļu maksātājiem tiks dota iespēja noteiktā laikā samaksāt nodokļa pamatparādu, atlaižot nokavējuma naudu un daļu soda naudas, nomaksāto nodokļu apmērs ir samazinājies.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!