SEB analītiķi: Eirozonas krīze ne tuvu nav beigusies

SEB atgādina: Tieši pirms mēneša Grieķijas valsts kredītreitings tika samazināts līdz zemākajam līmenim starp visām pasaules valstīm. Pagājušās nedēļas laikā Moody's Investors Service aģentūra pazemināja Portugāles un Īrijas kredītreitingu zem investīciju kategorijas. Par situācijas nopietnību liecina valsts obligāciju ienesīguma likmes šīm trim valstīm: vairāk kā 17 procenti Grieķijai un vairāk kā 13 procenti Portugālei un Īrijai.

Finanšu tirgos ir vērojama pieaugoša nervozitāte par Itālijas un Spānijas ekonomisko stāvokli. Ja arī šajās valstīs situācija pasliktināsies, tas mainīs visas Eiropas krīzes apturēšanas stratēģiju. Salīdzinoši nelielo Eirozonas valstu finanšu situāciju ar tagadējām palīdzības programmām vēl var saglābt, bet, ja Eirozonas trešā (Itālijas) un ceturtā (Spānija) lielākās ekonomikas sāks grīļoties, tad visticamāk būs nepieciešami daudz lielāka mēroga pasākumi.

Tomēr Itālija ir daudz labākā situācijā nekā Eirozonas vājākie ķēdes posmi. Tās budžeta deficīts ir kontrolējams. Ekonomikas un finanšu ministrs Džūlio Tremonti ir ievērojis stingru fiskālo politiku kopš krīzes sākuma. Turklāt lielākā Itālijas valsts parāda daļa atrodas vietējo investoru rokās. Skatoties no krīzes izplatīšanās skatupunkta, tas ir daudz labāk nekā liels ārējais parāds. Tomēr liela Itālijas problēma ir tā, ka pēdējos ceturkšņos tās ekonomika gandrīz vispār nav augusi, līdz ar to situācija var strauji pasliktināties.

Vēl viens pamats uztraukumam ir premjerministrs Silvio Berluskoni, kurš varētu piekāpties populistiskām prasībām. Spānijā valdības parāds ir salīdzinoši neliels, bet privātā sektora kredītsaistību apjoms ir lielākais Rietumu pasaulē. Augstās procentu likmes, gausa ekonomikas atveseļošanās un paaugstinātais bezdarba līmenis var izraisīt negatīvu cenu spirāli nekustamā īpašuma tirgū, kas var būtiski samazināt patēriņu un pasliktināt nacionālās ekonomikas stāvokli.

Eirozonas akūtās problēmas tiks atrisinātas, tomēr nākamā gada laikā Grieķijas valsts parāda restrukturizācija būs neizbēgama (līdz pat 50 procentiem no nominālā parāda apjoma). Cerams, ka zaudējumi parāda norakstīšanas rezultātā tiks sadalīti starp pietiekami daudziem kreditoriem, lai finanšu sistēmas stabilitāte netiktu būtiski apdraudēta. Vissmagāk cietīs Grieķijas iedzīvotāji un uzņēmēji, kuri saskarsies ar papildus prasībām, lai atjaunotu budžeta disciplīnu. Grieķijas bankas, kā arī bankas un pensiju fondi citur Eiropā arī tiks ietekmēti, jo tie ir investējuši Grieķijas valsts obligācijās. Visbeidzot arī Eiropas Centrālā Banka ir uzpirkusi Grieķijas obligācijas lielā apjomā.

Nerunājot par Grieķiju, arī Portugāle, visticamāk, piedzīvos parāda pārstrukturizāciju. SEB uzskata, ka tas notiks kādā brīdī 2012. gadā. Līdzīgi kā Grieķija, valsts cīnās ar strukturālām problēmām, zemu produktivitāti un konkurētspēju. Turklāt Portugāli raksturo ekonomikas nesabalansētība un augsts finanšu sektora parādsaistību apjoms.

Lielākais izaicinājums Eirozonas politiķiem ir dalībvalstu sadarbības uzlabošana un sistemātisku pieeju identificēšana, izbeidzot haotiskus pēdējā brīža risinājumu meklējumus akūtas krīzes situācijās individuālu valstu līmenī. Diemžēl šobrīd sadarbība nav tā labākā. Paralēli jāuzklausa sūdzības no „bagāto" dalībvalstu iedzīvotājiem (kuri negrib maksāt rēķinus) un „nabadzīgāko" valstu pilsoņiem (kuri negrib īstenot nepieciešamās reformas). Augošā neuzticības plaisa starp ierēdņiem un balsotājiem veicina populisma tendences, kas noteikti neļaus atrisināt lielākos izaicinājumus, ar ko eiro valūtas projekts saskaras. Tas būs milzīgs izglītošanas un komunikāciju izaicinājums Eiropas Savienības līderiem, lai spētu pārliecināt iedzīvotājus, ka vislabākais risinājums var tikt sasniegts tikai caur kopēju koordinētu rīcību.

Eirozonas krīzes visticamāk vēl ilgu laiku ietekmēs finanšu tirgus. Situācija ir ārkārtīgi nopietna. Drāmas attīstības process izraisīs periodisku riska apetītes zudumu. No otras puses, globāli vērtējot, uzņēmumi ir laba kapitalizēti un spēj gūt augstu peļņu. Jāpiebilst, ka arī procentu likmes ir zemā līmenī, un pasaules ekonomikas augšanas temps ir virs vidējā vēsturiskā rādītāja. Tas padarīs riskanto aktīvu tirgus mazāk uzņēmīgus pret Eirozonas krīzes ietekmi.

Eiropas Savienības krīze neapturēs globālās ekonomikas augšupeju: šī augšupeja var turpināties vēl kādus pāris gadus. Tā vietā domājams, ka ekonomikas attīstības temps varētu paātrināties 2011. gada trešajā ceturksnī. To visvairāk ietekmēs ekonomikas attīstība ASV un Japānā. Līdz ar to tiek saglabāts pozitīvs noskaņojums pret riskantākajiem aktīviem ilgtermiņa perspektīvā. Tomēr īstermiņā ir pietiekami daudz pamatotu iemeslu būt vēl piesardzīgākiem, veidojot investīciju portfeļus.