Viņš skaidroja, ka Baltijas valstu ostas tagad strādā arī starptautiskajā tirgū, lai piesaistītu kravas no Krievijas, Kazahstānas, kā arī Ķīnas, taču mainīt tradicionālās kravu plūsmas un novirzīt tās lielākos apjomos arī caur Latvijas ostām prasa laiku.
Lai veiksmīgi konkurētu starp pārējām ostām, Rīgas osta ir plānojusi no 2010.gada līdz 2020.gadam kopumā investēt 1,1 miljardu eiro (770 miljonus eiro) - vairāk nekā 300 miljonus eiro (210 000 latu) osta, savukārt 757 miljonus eiro (529,9 miljonus latu) varētu investēt privātie investori.
Viņš arī uzsvēra, ka ostas kapacitāte ir 45 miljoni tonnu, savukārt šogad tiek plānots pārkraut rekordlielus kravu apjomus - 33,9 miljonus tonnu.
Eiropas Jūras ostu organizācijas ģenerālsekretārs Patriks Verhovens savukārt iepazīstināja klātesošos ar apjomīgu pētījumu par Eiropas ostām, kurā cita starpā arī secināts, ka ostu uzstādītie mērķi Eiropā ir dažādi - pārkraut pēc iespējas vairāk tonnu kravas, pārkraut pēc iespējas vairāk kravas ar pievienot vērtību, iegūt pēc iespējas lielāku peļņu vai nu ostai vai tās uzņēmumiem.
Īpašuma forma attiecīgi lielākajā daļā Eiropas valstu ir līdzīga - tā pieder vai nu pašvaldībai, vai valstij, vienlaikus fiksētas dažādas pārvaldes formas - centralizētās un mazāk centralizētas. Kā piemēru viņš minēja Rīgas brīvostas pārvaldi, kur četri pārstāvji ir no valdības, savukārt četri no pašvaldības. Pētījums arī pierādīja, ka ostas reti kad investē kādā citā ostā, tādējādi uzlabojot tās darbību.
"Hili Company Limited" valdes priekšsēdētājs un "Baltic Container Terminal" valdes priekšsēdētājs Marins Hili savukārt dalījās pieredzē, kā uzlabot ostas darbu. Viņš skaidroja, ka pats galvenais ostas rādītājs ir ģeogrāfiskais stāvoklis, ne velti visas ostas sevi dēvējot gandrīz par pasaules centru. Rīgas brīvostai tiešām esot šīs ģeogrāfiskās priekšrocības, jo attālums līdz Maskavai ir neliels. Vienlaikus viņš atzina, ka ostas lielums nav noteicošais faktors veiksmīgai darbībai.
Viņš arī skaidroja, ka būtiski ir identificēt jaunos tirgus un piegādes plūsmas. Lai osta veiksmīgi darbotos, tai esot jāidentificē savas kvalitātes, jābūt detalizētai biznesa izpratnei, kā arī jāpaplašina citu terminālu attīstības izpēte.
Kā ziņots, diskusiju ciklā "AmCham Perspektīva" Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā un Rīgas Ekonomikas augstskola šodien rīkoja diskusiju par transporta nozares attīstību.
Diskusiju atbalsta uzņēmums "GEFCO Baltic" un informatīvo atbalstu sniedz "Veritweet".
"AmCham perspektīva" ir diskusiju cikls par aktuāliem ekonomikas jautājumiem, piedaloties augsta līmeņa amatpersonām un ekspertiem. Apmeklētāju vidū ir Rīgas Ekonomikas augstskolas studenti, mācībspēki, Amerikas Tirdzniecības palātas biedri, uzņēmēji, nevalstisko organizāciju pārstāvji, valsts amatpersonas un diplomāti. Pasākuma darba valoda ir angļu.
Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā mērķis ir stiprināt tirdzniecības saiknes starp ASV, Latviju un ES. Tā ir vadošā ārvalstu tirdzniecības palāta Baltijā, kuras sastāvā ir ap 130 uzņēmumu un individuālo biedru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
